Latvija nevar atļauties Baltijas dzelzceļa projektu. Tāpēc ir nepieciešams to iesaldēt un uz gadu pārtraukt, lai atrisinātu visus finanšu jautājumus, intervijā sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze.
Viņš sacīja, ka “Rail Baltica” plānošana ir nepareiza valsts līmenī. Lai gan agrāk projekta izmaksas bija plānots sasniegt 1,9 miljardus eiro, kopš tā laika tās ir pieaugušas līdz aptuveni 10 miljardiem eiro.
“Inflācija, protams, ir, bet ir skaidrs, ka projekta plānošana un virzība nebija laba, es personīgi nesaprotu, kā mums bija jāsedz gandrīz 10 miljardu eiro izmaksas Baltijas dzelzceļa projektā daudzu iedzīvotāju sapnis braukt ar vilcienu Rīgā un aizbraukt uz Berlīni, bet šobrīd izskatās, ka brauksim ar vilcienu Salaspilī, nevis Rīgā.
Desmit miljardi eiro! “Latvijai nav naudas, un neviens nevar pateikt, kā mēs varam atļauties Baltijas dzelzceļa projektu,” sacīja Krauze.
Ministrs uzsvēra, ka Latvija nevar no sava budžeta atvēlēt tādu summu, kas rada nepieciešamību aizņemties naudu. Brisele sākotnēji solīja segt 85% no projekta izmaksām. Taču šobrīd izskatās, ka faktiskais finansējuma apjoms būs daudz mazāks, un mēs varam redzēt situāciju, ka 15% finansējuma nāks no Briseles un 85% no Latvijas.
“Es nevaru piekrist saviem bērniem un mazbērniem maksāt par Baltijas dzelzceļu. Mēs pat nezinām, vai ir sagatavoti vilcieni, lai par to varētu runāt,” atzīst Krause.
Ministrs sacīja, ka tas ir viņa personīgais viedoklis. Pēc viņa teiktā, šis jautājums viņa partijā netika apspriests. Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka 85% finansējuma būtu jānāk no Eiropas un arī Baltijas dzelzceļa trasei jāšķērso Rīga. Turklāt partija vēlas uzzināt finansējuma avotus.
“Ja mums nav naudas, mēs nepērkam luksusa preces sev, savai mājai vai ģimenei. Šajā gadījumā mēs sēžam koka būdā, cerot, ka kādreiz mums būs pils un kāds dos mums miljardus, lai uzbūvētu šo pili,” sacīja ministrs.
Viņš arī minēja, ka par pašu projektu ir daudz mītu, piemēram, militārā kustība. Militārā mobilitāte ir ārkārtīgi svarīga, taču šim nolūkam jau ir izveidots labs ceļu tīkls, bet tāpēc, ka Latvijā plānots uzbūvēt četrus tiltus Baltijas dzelzceļam, un tāpēc, ka Ukrainas piemērs liecina, ka tilti parasti tiek bombardēti un iznīcināti kara notikums. Militāra konflikta gadījumā projektam būs maza vērtība militārās mobilitātes ziņā.
Tiltu aizstāvēšana nav iespējama, sacīja Krauze, un daudz svarīgāk ir tā vietā izveidot labu ceļu tīklu.
Jau ziņots, ka parlaments 13.jūnijā nolēma izveidot īpašu izmeklēšanas komiteju, kas izmeklēs daudzās Baltijas dzelzceļa projektā pieļautās kļūdas. Komitejai tika dots sešu mēnešu termiņš.
Tāpat ziņots, ka Baltijas valstu augstākās revīzijas institūcijas secināja, ka Rail Baltica projekta statusa izpētes ziņojumā nav iekļauta skaidrība par dzelzceļa trases izmantošanu un apsaimniekošanas modeli.
Saskaņā ar jaunāko Rail Baltica izmaksu un ieguvumu analīzi, dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijas valstīs varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro, tajā skaitā projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijas valstīs varētu sasniegt 15,3 miljardus eiro. Tai skaitā Latvijā – 6,4 miljardi eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā Baltijas dzelzceļa sliežu ceļu būvniecību plānots uzsākt 2024.gadā.
Lasi arī: Latvijas satiksmes ministrs atrodas uz “krīzes sliekšņa”
