Ko Igaunija var piedāvāt ārvalstu uzņēmumam? Tas ir vissvarīgākais jautājums, vērtējot Igaunijas konkurētspēju, un, ja mums trūkst atbildes, mums ir problēma, raksta Remo Keress.
Paredzams, ka eirobor kursa kritums šoruden mazinās nenoteiktību un nedaudz palielinās pirktspēju. Taču Igaunijas kontekstā tas neatstās plašu iespaidu uz visām patērētāju grupām, jo tuvākajos un turpmākajos gados plānotās nodokļu izmaiņas situāciju vēl vairāk sarežģīs.
Gan patērētājiem, gan uzņēmumiem cenu kāpums dažos veidos sasniedz maksimumu. Gaidītās ekonomikas izaugsmes vietā mēs esam liecinieki stagnējošai ekonomiskajai situācijai, un šis periods, visticamāk, būs garāks, salīdzinot ar tuvējiem un konkurējošiem tirgiem.
Nodokļu samazinājumiem un palielinājumiem būs īstermiņa ietekme. Lai uzlabotu savu konkurētspēju, mums jāmeklē jauni virzieni: uz rūpniecību un inovācijām. Igaunija ir pārāk maza, lai ietu pa tradicionālo ceļu. Jāatrod papildu veidi, kā piesaistīt ārvalstu investīcijas un radīt šeit jaunas darba vietas.
Lietuva ir guvusi spēcīgu progresu salīdzinājumā ar Igauniju
Igaunija jau sen ir pazīstama ar savu veiksmīgo startup kultūru un e-rezidences programmu, kas piesaistījusi ārvalstu investorus un uzņēmējus. Igaunija ir bijusi digitālo inovāciju un attīstības pioniere, radot tādus globāli veiksmīgus uzņēmumus kā Skype, Wise un Bolt.
Taču pēdējā laikā Lietuva spērusi iespaidīgus soļus, lai pārņemtu šo amatu. Piemēram, Lietuvā atrodas lielākais fintech centrs Eiropā, un Viļņā ir radīta labvēlīga vide fintech uzņēmumu attīstībai. Tur tiesiskais regulējums ir elastīgāks, un uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas ir mazākas.
Turklāt Lietuvas valdība uzsāka tā saukto Zaļā koridora projektu liela mēroga investīcijām, kura mērķis ir piesaistīt valstij lielas ietekmes investīcijas. Primārais mērķis ir nodrošināt investoriem labvēlīgus apstākļus un ātrus procesus, lai Lietuvā ievestu milzīgas investīcijas, īpaši tautsaimniecībai un valsts attīstībai stratēģiski nozīmīgās nozarēs.
Zaļā koridora iniciatīva paredz noteiktus izņēmumus lieliem projektiem, piedāvājot nodokļu atvieglojumus atsevišķās nozarēs, ātrākus administratīvos procesus (piemēram, atļauju izsniegšanu un apstrādes ātrumu), valdības atbalstu un fokusu uz ilgtspējīgu attīstību. Tas palīdzētu Lietuvai sasniegt ilgtermiņa klimata un ekonomiskos mērķus.
Igaunija zaudē konkurētspēju
Plānotais Igaunijas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes palielinājums par 2%, kam paredzēts stāties spēkā 2026.gadā, jau varētu ietekmēt Igaunijas pievilcību ārvalstu investoru acīs. Ārvalstu kapitāls vienmēr meklē valstis ar zemāku nodokļu slogu un stabilāku uzņēmējdarbības vidi. Jo īpaši Latvija un Lietuva pēdējos gados ir pieņēmusi lēmumus, kas padara to ekonomisko vidi investīcijām labvēlīgāku. Piemēram, Lietuva ir nodrošinājusi nodokļu atvieglojumus pētniecībai un attīstībai, kas palīdzējis piesaistīt starptautiskus tehnoloģiju uzņēmumus.
Igaunijas ģeogrāfiskais novietojums, kas ilgu laiku bijis spēcīgs arguments Baltijas jūras reģiona savienošanai ar Skandināviju, ir bijusi viena no mūsu priekšrocībām. Taču Latvijai un Lietuvai ir izdevies izmantot savu tuvumu Rietumeiropai un Centrāleiropai, arī Baltijas dzelzceļa projekta kontekstā. Dzelzceļi, kas savieno Baltijas valstis, nodrošina Lietuvai un Latvijai zināmu konkurences priekšrocību nākotnes pārvadājumos – ģeogrāfiski un loģistikas nepieciešamību.
Igaunijas unikalitāte ir labāk jāizmanto
Igaunija saskaras ar augstām darbaspēka izmaksām un sabiedrības novecošanos. Jau šobrīd daudzās nozarēs ir vērojams darbaspēka trūkums, īpaši IT un tehnoloģiju jomā. Savukārt Lietuva aktīvi mudina savus ārzemēs strādājošos pilsoņus atgriezties un nodrošina jaunajiem speciālistiem labvēlīgus apstākļus, lai viņi varētu atgriezties dzimtenē. Šādi pasākumi palīdz valstij saglabāt konkurētspēju darba tirgū un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.
Igaunijai būtu jākoncentrējas uz savām unikālajām priekšrocībām, piemēram, IT sektoru, kiberdrošību un digitālajām inovācijām. Valstij vairāk jāiegulda izglītībā, pētniecībā un attīstībā, lai tā būtu pievilcīga ārvalstu investoriem un uzņēmējiem. Turklāt pirms nozīmīgu ekonomikas politikas lēmumu pieņemšanas ir jāveic visaptveroši ietekmes novērtējumi, lai izvairītos no negaidītām neveiksmēm. Pašreizējais plāns vairāku gadu garumā sadalīt nodokļu palielinājumus un uzlikt jaunus nodokļus mūs attālina no šiem mērķiem.
Igaunijai ir jāsaglabā savas konkurences priekšrocības, nevis tās jāizjauc. Mums par katru cenu jāizvairās no pārmērīgas birokrātijas un augsta nodokļu sloga, jo tas var novest pie investoru un uzņēmumu aiziešanas.
Igaunija ir maza valsts, taču mūsu spēks vienmēr ir bijis elastība un inovācijas. Lai saglabātu konkurētspēju ar kaimiņvalstīm un pat pārspētu tās, Igaunijas valdībai jākoncentrējas uz ilgtermiņa stratēģiju, kas nodrošina spēcīgu ekonomisko vidi un ilgtspējīgu attīstību.
—
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook un twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
