Šobrīd Latvijā ir 226 sociālie uzņēmumi, taču to skaits ir atšķirīgs, jo daži uzņēmumi pārtrauc darbību, bet citi sāk darbību. Sociālie uzņēmumi aktīvi darbojas dažādās nozarēs.
“Nu, sociālais uzņēmums darbojas uz komerclikuma pamata, tāpat kā jebkurš cits uzņēmums, atšķirība ir tāda, ka uzņēmums ir izvirzījis sev mērķi.
Normālam uzņēmumam mērķis ir peļņas gūšana īpašniekam, savukārt sociālo uzņēmumu mērķis ir darīt labu sabiedrībai, bet dažiem cilvēkiem uzlabot dzīves kvalitāti. Joris Sipolis no Sociālās labklājības ministrijas stāsta, ka kopš 2013.gada Latvijā ir izstrādāts sociālās uzņēmējdarbības tiesiskais regulējums, izveidota biedrība un dotācijas var saņemt arī sociālie uzņēmumi.
“Izglītība ir liela nozare, veselības aprūpe, tad ir iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības veidošana, kultūras daudzveidība, sports, izklaide, visas tās dažādās nozares, tas nav tikai sociālie pakalpojumi, jo cilvēku dzīves kvalitāti var uzlabot caur institūcijām dažādās nozarēs. Un, protams, mums ir uzņēmumi, kas uzlabo savu darbinieku dzīves apstākļus un nodarbina cilvēkus ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem.
Sociālo uzņēmumu “Zvaigznāja komanda” pārstāv mūziķe Agnes Rakovska, kura šonedēļ piedalīsies tiešsaistes pasākumā jauniešiem “Izpētīsim sociālo uzņēmējdarbību kopā!”. To uzmanības centrā ir mūzikas mācīšana skolās, lai visu mērķa grupu, arī nelabvēlīgo grupu, skolēniem mūzikas stundās būtu pieejami digitālie rīki – datori, kas aprīkoti ar atbilstošu programmatūru.
“Programmatūra, kas varēja apstrādāt dažādus audio signālus, un tad bija uzstādījums – mikrofons, Latvijā ražots analogais sintezators un dažādas iekārtas austiņām un skaļruņiem Tā vietā, lai koncentrētos uz komponista miršanas vai dzimšanas gadu, tie varēja strādāt ar komponista darbu kā audio failu, viņi varētu izveidot MIDI sadaļas un veidot ritma daļas, viņi var strādāt ar analogo sintezatoru un skatīties uz skaņu kā fizisku parametru un šeit mēs runājam par STEM mācību programmu, kur matemātika, fizika un literatūra satikties mūzikas priekšmetā Tā kā digitālās tehnoloģijas tiek ieviestas visās nozarēs, mēs uzskatām, ka 7. un augstāka klase būs īstais laiks, lai šos bērnus iepazīstinātu ar šīm tehnikām, kas, starp citu, viņiem ļoti noder.”
Laura Buharina ir Dekolserviss izpilddirektore un īpašniece. Uzņēmums ar trauku apdruku nodarbojas jau 25 gadus.
“Drukājam šķīvjus, izmantojot Deco apdrukas tehnoloģiju, un savā ziņā esam arī Rīgas Porcelāna fabrikas Deco ceha turpinājums Jau aptuveni 7 gadus esam sociālie uzņēmēji, jo lielākā daļa mūsu darbinieku ir bijušie cilvēki – pensionāri un iepriekš bezdarbnieks.
“Mēs, pirmkārt, radām darba vietas, palīdzam viņiem integrēties sabiedrībā, un tas ir arī ekonomisks ieguvums valstij kopumā, ja šie darbinieki, piemēram, var turpināt strādāt. Tas ir ļoti iepriecinoši sociālās labklājības organizāciju nedēļas organizēšana uzņēmējdarbības veicināšanai Sociālais bizness, manuprāt, tas ir vissvarīgākais – runāt par to, ka Latvijā kļūst arvien vairāk sociālo uzņēmēju.
Laikā no 2016. līdz 2023. gadam valsts sociālajā uzņēmējdarbībā ieguldīja aptuveni 17 miljonus eiro, un šajā periodā finanšu institūcija Altum parakstīja 204 grantu līgumus par kopējo summu 12,6 miljoni eiro. Vidējā dotācija vienam uzņēmumam ir 62 000 eiro. Bet, kā saka paši sociālo uzņēmumu pārstāvji, viņiem darbā galvenais ir nevis peļņa, bet gandarījums, ar savu darbu izdarot ko labu citiem.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
