Šā gada valsts budžeta sagatavošanu apgrūtinājusi saspringtā fiskālā situācija – ekonomika neaug tik strauji, kā gribētos, savukārt pieaug prasības pēc stingras tēriņu disciplīnas. Līdz ar to ministrijas bija spiestas samazināt savus izdevumus kopumā par 50 miljoniem eiro. FM norādīja, ka tas galvenokārt noticis uz iestādēs esošo preču un pakalpojumu rēķina. Taču LTV raidījuma “De facto” analīze liecina, ka runa nav tikai par kancelejas precēm, remontiem, ceļojumiem vai reklāmu. Vairākām ministrijām samazinājumi nozīmē arī pārdomāt, kā tās pilda savus uzdevumus.
Septembra beigās privātie muzeji sasauca trauksmi par līdzekļiem, kas tiks konfiscēti nākamajam gadam. Izrādās, ka Kultūras ministrijas pamatbudžetā vairs nav šo muzeju atbalstam atvēlēto līdzekļu – vairāk nekā 242 tūkstošu eiro. Piemēram, ebreju glābēja Jāņa Lebki piemineklis ar daļu no tā var rēķināties jau pēdējos desmit gadus (tagad atbalstu solījis Latvijas Kultūras galvaspilsētas fonds). Arī studenti bija nepatīkami pārsteigti, kad atklājās, ka “Studētgods” stipendijas ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem un bāreņiem skars 2,6 miljonu eiro samazinājums. Bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) šobrīd skatās, kā bez papildu 1,6 miljoniem eiro.
“Sākotnējā iestatīšana, ko nāca no ministrijas, bija Preču un pakalpojumu nodaļā,” saka NMPD direktors Lenijs Sibuls. […]Bet kopš pirmās sanāksmes mēs esam paziņojuši, ka šī pozīcija, no kuras tiek plānoti samazinājumi, nevar tikt izskatīta. “Tas garantē mūsu darbības nepārtrauktību, spēju sniegt iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu, un tas nozīmē, ka šajā pozīcijā ir degviela, medikamenti, visa veida enerģija, darba veidi un visas izmaksas, kas saistītas ar mūsu pakalpojumu. iedzīvotāju skaits.”
Tāpēc pakalpojums tagad analizē, kā racionālāk plānot, izvietot un konfigurēt komandas. Tas nav vienīgais veselības nozares budžeta samazinājums.
Citi pakalpojumi samazinās apmācību, ceļojumu, plašsaziņas līdzekļu, biroja piederumu un komunālo pakalpojumu apjomu. Bet plānotais avārijas dienestu samazinājums ir lielākais – vairāk nekā puse no kopējā samazinājuma šajā nozarē (3,1 miljons eiro).
Veselības ministrs Hosams Abu Merhi (Jaunā struktūrvienība) skaidro, ka tas ir tāpēc, ka NMPD ir arī lielākais ministrijas un tās filiāļu budžets. Taču viņš uzsver, ka pakalpojumi netiek pārtraukti, “bet katra iestāde izvērtē neefektīvas programmas, nevajadzīgas utt..”
Sociālās labklājības ministrija veica līdzīgu savu programmu izvērtējumu un nolēma savā atbildības jomā par vairāk nekā trešdaļu jeb 1,8 miljoniem eiro samazināt finansējumu pēcvecuma bāreņiem. Šī konkrētā programma, piemēram, nodrošina mentorus, lai palīdzētu viņiem sākt patstāvīgu dzīvi. Samazinājumi ir iespējami, jo vietējās varas iestādes kavējas ar programmas ieviešanu un tik un tā neiztērē visu naudu. Pašvaldību savienība gan norāda, ka šī ir jauna iespēja un attiecīgie MK noteikumi pieņemti tikai vasarā.
Sociālās labklājības ministrs Uldis Ojolis (Zaļo un zemnieku savienība), jautāts, vai pašvaldības būtu jāmudina būt aktīvākām, nevis samazināties, sacīja, ka tas ir izdarīts.
Par aptuveni 8 miljoniem eiro jeb 3% tiks samazināti arī ceļu remontdarbi un uzturēšana nākamā gada budžetā. To Satiksmes ministrija plāno kompensēt, palielinot ceļu lietotāju nodevas. “Tāpēc es ceru, ka šis kopējais samazinājums, kas ir ļoti neliels, neradīs ļoti negatīvas sekas,” saka satiksmes ministrs Kaspars Breškens, “bet tajā pašā laikā mēs ļoti apzināmies, ka Latvijas ceļu budžetam vajadzētu būt trīs reizes lielākam.” progresīvie).
Lielāko atlaidi no kopumā 50 miljoniem (nedaudz vairāk par 8 miljoniem eiro) saņēmusi Satiksmes ministrija. Tam seko Iekšlietu ministrija (gandrīz 7 miljoni eiro), kas līdz ar kancelejas precēm, īres maksājumiem un citiem izdevumiem ļaus ietaupīt arī formas tērpu iegādei iztērētos līdzekļus.
Finanšu ministrija (atlaide 5,8 miljonu eiro apmērā) un tās pārraudzības institūcijas ļoti ierobežos ceļošanu, seminārus un telpu remontdarbus. Lai gan aizsardzība ir vislabvēlīgākā joma nākamā gada budžetā, tai nācās rast arī izdevumu samazinājumus (5 miljoni eiro).
Viņas pārraudzītajā jomā būs mazāk reformu, mazāk misiju un, cita starpā, mazāk jauniešu pasākumu un mazāk izstāžu Militārajā muzejā.
Ārlietu ministrija un Veselības ministrija bija spiestas samazināt savus tēriņus par vairāk nekā 3 miljoniem eiro, Labklājības, Kultūras, Izglītības, zinātnes, Tieslietu un Ekonomikas ministrija – par vairāk nekā 2 miljoniem eiro, Klimata un Enerģētikas un Zemkopības ministrijai par vairāk nekā 1 miljonu eiro. Viedā pārvalde un Reģionālās attīstības ministrija – par nepilnu miljonu eiro, bet Ministru padome par pusmiljonu.
Ministriju minētie pasākumi liecina, ka arī kopējais samazinājums pārsniedz administratīvos pasākumus un biroja uzturēšanu. Finanšu ministrs Arfils Ašeradenis (Jaunā struktūrvienība) atzīst, ka tas ir normāli, jo šī ir jau otrā reize, kad ministrijām ir jāmeklē veidi, kā samazināt izdevumus.
“Pagājušajā gadā bija lēmums samazināt visu ministriju izmaksas par aptuveni 140 miljoniem, un tad ministrijas pārskatīja savus veikalus, un tas tiešām bija balstīts uz pakalpojumu un materiālu vai preču samazināšanu. Pārējie 50, kas nāca, var jūtu, ka ministrijām bija ļoti grūti, jo tās joprojām pārskata savus krājumus, un tad mēs pievienojām formulu, ka ministrijas var apskatīt savas programmas izdevumu samazināšanai, un tad tās var arī samazināt programmas.
Šie samazinājumi attiecas ne tikai uz nākamo gadu, bet arī uz nākamajiem trim gadiem. Turklāt, pēc FM domām, nākamgad jādomā par turpmākiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, kas faktiski nozīmē strukturālas reformas, piemēram, uzņēmumu apvienošanu, funkciju pārskatīšanu un līdzīgas izmaiņas.
