Vēlēšanu tiesības ir universālas visiem Latvijas pilsoņiem vecumā no 18 gadiem. Taču kā daļa no valdības mēģinājumiem saglabāt un palielināt latviešu dominanci kultūra Saskaroties ar valsts lielo neetnisko latviešu iedzīvotāju skaitu, tiem, kas vēlas kļūt par pilsoņiem, ir jānokārto latviešu valodas pārbaudījums. Līdz 80. gadu beigām, kad vairākas demokrātiskas grupas apvienojās ar nosaukumu Latvijas Tautas fronte, Latvijas Komunistiskā partija (Latvijas Komunistu partija; LKP), tāpat kā tās kolēģi citās padomju republikās, bija vienīgais politiskās varas avots Padomju Savienības Komunistiskās partijas pakļautībā. Partijā dominēja cittautieši (pārsvarā krievi un citi slāvi) un rusificētie latvieši, kuri lielu daļu savas dzīves bija nodzīvojuši Krievijā. Komunistiskās partijas vara sāka vājināties 80. gadu beigās, un 1990. gadā Latvijā tika pieņemta daudzpartiju sistēma. Komunistiskā partija tika aizliegta 1991. gadā, un Tautas frontes ietvaros izveidojās daudzas jaunas un atjaunotas partijas.
uz mantojums LKP bija plaši izplatīta neuzticēšanās plašām centrālajām politiskajām partijām. Tādējādi politiskā ainava Latvijā pēc neatkarības atgūšanas bija sarežģīta. 1988. gadā dibinātajai Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai bija zināms tautas atbalsts, taču bija arī vairākas citas partijas, kas plānoja paplašināt savu biedru skaitu. Partijas, kas atbalsta liberālas filozofijas, vides principus vai īpašas intereses, piemēram, pieaugošā privāto zemnieku skaita intereses, bija daļa no strauji mainīgās politiskās ainavas.
izglītība
Vispārējā lasītprasme Latvijā tika sasniegta 20. gadsimta 90. gados. Izglītība ir bezmaksas un obligāta līdz sešpadsmit gadu vecumam. 1998.gada Izglītības likums garantē, ka valsts mazākumtautību skolās noteikta daļa izglītības tiek nodrošināta latviešu valodā. Taču valsts finansējums tiek nodrošināts mazākumtautību skolām, kurās mācības notiek baltkrievu, igauņu, ebreju, lietuviešu, poļu, rumāņu, krievu un ukraiņu valodās, lai saglabātu katras minoritātes mantojumu un kultūru. Nozīmīgākās augstākās izglītības iestādes ir Latvijas Universitāte (1919), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (1939) un Rīgas Tehniskā universitāte (1990). Stokholmas Ekonomikas augstskola tika atvērta Rīgā 1994. gadā. Latvijas Zinātņu akadēmija (1946) Rīgā ir viens no labākajiem pētniecības institūtiem valstī.
Kultūras dzīve
Kultūras vide
Lielāko savas vēstures daļu esot kaimiņvalstu okupētai un okupētai, Latvijai bija jācīnās, lai saglabātu savu raksturīgo valodu, folkloru un paražas. Valsts politiskās neatkarības zaudēšana 13. gadsimtā apturēja latviešu kultūras attīstību uz gadsimtiem. Patiesībā tikai kopš 19. gadsimta beigām latvieši varējuši atklāti un aktīvi svinēt savu kultūras mantojumu.
Ikdienas dzīve un sociālās paražas
Reliģiskie un tautas svētki, kas padomju laikā bija aizliegti, atkal tiek svinēti tradicionālā stilā. Festivāli, kas papildināti ar dejām, mūziku un dziesmām, parasti tiek izpildīti krāsainos tērpos, kas raksturīgi noteiktiem valsts reģioniem. Nozīmīgākie ikgadējie svētki ir Jāņu svētki, kas ir Jāņu tradīcija, kuras pamatā ir seni pagānu svētki, kas svin vasaras saulgriežus. Nakts gulēšana pirms rītausmas tiek uzskatīta par sliktu. Tiek iekurti milzīgi ugunskuri, tiek gatavoti īpaši ēdieni un dzērieni. Ietver Latvijas skavas Nav jāuztraucas (ķimeņu siers), bekons, ogas, kartupeļi, desiņas, zupa un rupjmaize. Populārs ēdiens ir arī kūpinātas vai sālītas siļķes. Melleņu smalkmaizītes un tortes, kas pasniegtas ar skābo krējumu, ir iecienītākie deserti.
Britannikas konkurss
Kura valsts ir lielāka pēc platības? mīkla
Māksla
Latviešu tautasdziesma, vai DinaTā neapšaubāmi ir Latvijas kultūras sirds. DinaStāsti, kas parasti nav garāki par četrām rindiņām, parasti ir stāsti par ģimeni vai mīlestību vai saistīti ar to Mīti. Andress Bombours Literārā epopeja LaPlace (1888; Lāču slepkava), iedvesmojoties no Tipskā arī par vienu no Latvijas izcilākajiem dzejniekiem uzskatītā Reņa (Jāņa Bliksāna pseidonīms; 1865-1929) daiļradi.
Sākoties valsts “nacionālajai kultūras atmodai” 19. gadsimta vidū, latvieši nodibināja savu māksliniecisko neatkarību un pirmo reizi kļuva par māksliniekiem. kopienai Radās Rīgā. Ievērojams šī perioda dzejnieks bija Mikos Krugsmis, kurš latviešu mitoloģijā pieņēma pseidonīmu Osikls, dievs. Vieni no tā laika slavenākajiem latviešu gleznotājiem bija Jānis Rozentāls un Vilhelms Porvītis, savukārt Andris Jirgens un Gjazeps Vītols bija augsti novērtēti laikmeta simfoniskie komponisti.
Kultūras iestādes
Lielākā daļa Latvijas ievērojamāko kultūras objektu atrodas galvaspilsētā Rīgā. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (1926) un Latvijas Nacionālā opera ir pasaulē pazīstami. Rīgas Latviešu teātris dibināts 1868. gadā, tā dēvētās 20. gadsimta 60. un 70. gadu Jaunlatviešu kustības laikā, kad latvieši centās stiprināt savu identitāti rūpniecībā, tirdzniecībā un mākslā. Latviešu balets kļuva ievērojams 20. gadsimta sākumā, un Latvijas oficiālais balets tika atklāts 1932. gadā Rīgā; Viņas audzēkņu vidū bija Mihails Barišņikovs un Aleksandrs Godunovs.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (1924) ir viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tajā ir iekļautas tipisku 18. gadsimta zemnieku mājokļu kopijas, un tajās ražo un izliek savus amatniekus visu veidu amatnieki. Bauskas pils muzejs, Latvijas dienvidos pie Lietuvas robežas, atrodas pilī, kas celta 1443. gadā pēc Zobenbrāļu pasūtījuma.
Sports un izklaide
Latvijas klimats Labvēlīga Ziemas sporta veidos ļoti populāri ir snovbords, slidošana, slidošana un hokejs. Gaujas ieleja ir iecienīta vieta ziemas sporta veidiem. Kanoe laivošana pa Gaujas un Apavas upēm un ezeriem Latgales reģionā ir nacionāla izklaide, tāpat kā putnu vērošana laukos. Latvijas Baltijas jūras piekraste ir daudzu kūrortu vieta, un tās pludmales ir iecienīts atpūtas galamērķis tūristiem no visas Eiropas.
Latvija olimpiskajās spēlēs debitēja 1924. gada ziemas spēlēs Šamonī, Francijā. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas sportisti startēja padomju olimpiskajā komandā. Latvija 1992. gada olimpiskajās spēlēs kā neatkarīga valsts startēja pirmo reizi kopš 1936. gada.
Plašsaziņas līdzekļi un izdevējdarbība
Pirms neatkarības atgūšanas plašsaziņas līdzekļi bija valsts īpašumā un tos kontrolēja Komunistiskā partija, galvenokārt izmantojot valsts cenzūru. Plašsaziņas līdzekļu cenzūra tika atcelta 1989. gadā, un lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu uzplauka līdz ar ekonomikas liberalizāciju. Drukātie mediji Latvijā tiek iedalīti latviešu un krievu valodas medijos. Ikdienas Dina (“Šodien”), izdots 1990. gadā, izdots latviešu valodā. Latvijas Telegrāfa aģentūra (Latvijas Telegrāfa Aģentūra; LETA) ir nacionālā ziņu aģentūra. Valsts radio un televīzijas kanālos galvenokārt tiek pārraidītas programmas latviešu, krievu un angļu valodās; Taču saskaņā ar 1998.gada likumu vismaz pusei programmu jābūt Eiropas izcelsmes un vismaz divām piektdaļām jābūt raidītām latviešu valodā.
Beatrise F. Juliāns Džeimss H. trakulīgs Ivars Stranga
