atskaite “Ekonomikas finansēšana 2024“, Latvijas Bankas sagatavotajā šīs sērijas otrajā analītiskajā numurā, sniegts detalizēts novērtējums par kreditēšanas un citu finansējuma avotu pieejamību Latvijā un analizēti faktori, kas pēdējos gados ir ierobežojuši piekļuvi finansējumam Latvijā. Ziņojumā secināts, ka neraugoties uz dažiem uzlabojumiem un kā tas ir novērots kopš tā laika, kad tika publicēts iepriekšējais ziņojums par ekonomikas finansēšanu, joprojām ir daudz iespēju turpmākam progresam.
Kārless VillersLatvijas Bankas pētījumu vadītājs un viens no ziņojuma autoriem stāsta:
“Spēcīgs finanšu sektors, kas nodrošina stabilu piekļuvi finansējumam uzņēmumiem un mājsaimniecībām, ir ļoti svarīgs veselīgas ekonomikas izaugsmes veicināšanai Mājokļu kredīti ir samazinājušies, lai gan joprojām augstā līmenī, un 2018. gadā mājsaimniecības, kas vēlas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, piedzīvoja pieaugumu par aptuveni 2,4%, bet 2024. gada sākumā vidējā peļņas norma sasniedza 1,6%. %.”
Šīs zemākās prēmijas gūst labumu ne tikai tiem, kas meklē jaunu kredītu, bet arī tiem, kuri jau ir paņēmuši kredītus, jo viņiem tagad ir iespēja pārfinansēt savus aizdevumus ar izdevīgākiem nosacījumiem. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā 2024. gada sākumā ieviestos normatīvo aktu grozījumus, kas būtiski samazināja ar mājokļa kredītu refinansēšanu saistītās izmaksas.
Kreditēšana Latvijā joprojām ir lēna
Latvijas Bankas analīze liecina, ka kreditēšana Latvijā joprojām ir gausa, 2024. gada 1. ceturksnī nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegtie kredīti veidoja tikai 27,5% no IKP. Bez cikliskajiem faktoriem un monetārās politikas stingrības, kas bremzē kreditēšanu visā eirozonā Strukturālie jautājumi, piemēram, augstas aizdevumu procentu likmes un stingras prasības nodrošinājumam, vēl vairāk ierobežo kreditēšanu Latvijā.
Kredītu procentu likmes joprojām ir vienas no augstākajām eiro zonā
Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijā kopumā saglabājas vienas no augstākajām eiro zonā. Īpaši tas ir redzams mājokļa kredītu sektorā. 2024. gada pirmajā ceturksnī mājokļu kredītu procentu likmes Baltijas valstīs bija par diviem procentpunktiem augstākas nekā vidēji eiro zonā un krietni augstākas nekā tuvākajiem sekotājiem.
Daļēji tas ir saistīts ar lielo kredītu ar mainīgām procentu likmēm īpatsvaru Baltijas valstīs. Citviet eirozonā arvien izplatītākas ir fiksētās procentu likmes – kas paliek nemainīgas uz aizdevuma līguma darbības laiku vai tiek koriģētas retāk, tādējādi pasargājot aizņēmējus no īstermiņa procentu likmju svārstībām.
Tāpat Latvijai būtu jāmeklē risinājumi, kā paplašināt procentu likmju stabilizācijas iespējas un padarīt tās pievilcīgākas kredītņēmējiem. Tas paplašinātu aizdevuma iespēju klāstu un ļautu aizņēmējiem pasargāt sevi no biežām procentu likmju izmaiņām.
Korporatīvo kreditēšanas sektorā nav vērojamas pozitīvas pārmaiņas
Procentu likmju starpības joprojām bija augstas, kā arī liela daļa aizdevumu ar mainīgu procentu likmi, kā rezultātā kredītu procentu likmes bija ļoti augstas. Lai uzlabotu kreditēšanas nosacījumus, ir jāpastiprina konkurence arī uzņēmumu kreditēšanā, viena iespēja ir samazināt kredītu refinansēšanas izmaksas.
Uzņēmējiem kredītu refinansēšanas izmaksas ietver ne tikai jaunu aizdevuma līguma maksu (apmēram 1% no aizdevuma summas), bet arī maksu par pirmstermiņa atmaksu (apmēram 2% no neatmaksātās aizdevuma summas) un veido būtisku slogu. Refinansēšanas iespēju samazināšana.
Tāpēc Latvijas Banka piedāvā aizliegt kredītu pirmstermiņa atmaksas maksas vai pārfinansēt tos pie cita aizdevēja.
Nebanku sektors
Nebanku sektors ir kļuvis arvien svarīgāks ekonomikas finansēšanā. Tas jo īpaši attiecas uz nebanku aizdevējiem, kuri ir palielinājuši finansējumu gan mājsaimniecībām, gan nefinanšu uzņēmumiem.
Ir vērts atzīmēt, ka pieprasījums pēc šiem salīdzinoši dārgajiem kredītiem ir pieaudzis, neskatoties uz Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu finansiālā stāvokļa turpināšanos uzlabošanos.
Tas liecina par šo pakalpojumu sniedzēju spēju rast risinājumu, kas šķiet pieņemams arvien lielākam skaitam uzņēmumu.
Nebanku sektors ir kļuvis arvien svarīgāks ekonomikas finansēšanā, un tas jo īpaši attiecas uz nebanku aizdevējiem
Pēdējo divu gadu ekonomiskie satricinājumi līdz šim nav atstājuši ilgstošu ietekmi uz Latvijas uzņēmumu finansiālo stāvokli un vēlmi investēt, lai gan starp nozarēm ir vērojama neliela atšķirība. Kopumā uzņēmumu finanšu veselības rādītāji ir saglabājušies stabili, un uzņēmumu vēlme investēt joprojām ir spēcīga. Raugoties nākotnē, zemākas procentu likmes un augstāka ekonomiskā aktivitāte vēl vairāk veicinās nepieciešamību finansēt uzņēmumu investīcijas.
Tajā pašā laikā finansējuma pieejamību ierobežo augstās finansējuma izmaksas un stingrās nodrošinājuma prasības, kas samazina uzņēmumu pieprasījumu pēc banku aizdevumiem un liek tiem paļauties uz saviem līdzekļiem, kā arī citām alternatīvām.
Kreditēšana ārpus Rīgas
Finansējuma pieejamība starp Latvijas pašvaldībām ir ļoti mainīga. To skaidri parāda atšķirības mājokļu kreditēšanā. Perigas pašvaldībās neatmaksāto mājokļu kredītu apjoms ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam. Savukārt citos Latvijas reģionos kreditēšanas aktivitāte saglabājas ļoti lēna, veidojot ne vairāk kā 10% no vietējā IKP. Tas attiecas arī uz valsts pilsētām un pašvaldībām ar augstu ekonomiskās aktivitātes līmeni.
Šīs atšķirības izriet no vairākām strukturālām problēmām, kas kavē kreditēšanas attīstību mājokļu tirgū, tostarp plašās ēnu ekonomikas klātbūtnes, plaisas starp īpašumu novērtējumiem un būvniecības izmaksām, kā arī dažādiem ierobežojumiem, kas saistīti ar kredītu piedāvājumu (minimālā summa). utt.).
Lai risinātu šos jautājumus, nepieciešams plašs politikas pasākumu klāsts, tostarp ar AS Attīstības finanšu institūcija Altum jau apspriesto reģionālo kreditēšanas atbalsta programmu pārskatīšana un valsts nodevu samazināšana par īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā.
