Rīgas pilsētas galvaspilsētas Rīgas mežu sabiedrība apsaimnieko 62 000 hektāru meža, un uzņēmuma direktoru padomes priekšsēdētāja Anita Skudra sacīja, ka divi šobrīd apstiprināšanas stadijā esošie projekti palīdzēs sasniegt klimata neitralitātes mērķus.
Pirmais paredz “degradēto kūdras purvu teritoriju sakopšanu vai atjaunošanu, jo degradētās kūdras platības ir liela oglekļa dioksīda daudzuma avots”, sacīja Skudra.
“Otrs jautājums, protams, ir saules enerģija, par kuru mēs arī daudz domājam, protams, sadarbojamies ar zinātniekiem no visas pasaules un Eiropas, un arī šeit mums ir projekti, pie kuriem strādājam, piemēram, ar Eiropas Investīciju banka vai ar Eiropas organizācijām,” sacīja Skudra.
Katram uzņēmumam pirmais solis ir izvērtēt savu ietekmi uz vidi, sacīja vides aizsardzības un izglītības organizācijas Green Freedom direktoru padomes priekšsēdētājs Jānis Brezga.
“Ja mēs skatāmies valsts līmenī, grūtākais, kas mums bija jādara pēdējo desmitgažu laikā, ir transports un lauksaimniecības zemes izmantošana,” sacīja Brezga.
“Un enerģētikas jomā mēs arī vairāk apsildām savas mājas un pārejam uz atjaunojamiem energoresursiem, bet, protams, uzņēmumam ne vienmēr ir viegli pāriet no gāzes uz kaut ko atjaunojamu. Tas prasa ieguldījumus investīcijas,” sacīja Brezga “Infrastruktūras problēmas un varbūt dažas lietas, kas būtu jāatbalsta valsts līmenī.”
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane sacīja, ka tieši finansējuma trūkums un labi izstrādāta stratēģija investīcijām investīciju projektos rada lielākos izaicinājumus pašvaldību kapitālsabiedrībām.
“Esam pieņēmuši noteikumus un direktīvas, bet finansējuma nav, un tas nozīmē, ka ir pēdējais brīdis, kad jādomā, kā kaut ko darīt,” sacīja pašvaldības pārstāve.
Latvijas pašvaldības ir piesaistījušas ES atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijas un aizdevumus, taču šie līdzekļi ir Eiropas Komisijas aizdevumi finanšu tirgos, kas nozīmē, ka šie līdzekļi būs jāatmaksā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības mehānisma starpniecību, sacīja Andra Feldmane. plāns.
“Ņemsim, piemēram, apkuri. Ja apkure nebūs tik videi draudzīga, kā nosaka likumdošana, tad vismaz 25% nonāks Eiropas Komisijā, kas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgs signāls. Mums ir ļoti rūpīgi jāskatās, lai pārliecinātos par tas.” “Līdz 2030. gadam mums vairs nebūs situācijas, kad daudzās nozarēs palielināsies oglekļa dioksīda līmenis, kas tiks nodots patērētājiem un mūsu iedzīvotājiem,” sacīja Andra Feldmane.
Jānis Brezga sacīja, ka šobrīd lielo uzņēmumu prātos ir ietekme uz vidi un piegādes ķēdēm.
“Arī bankas ir arvien prasīgākas pret uzņēmumiem – ja gribi saņemt kredītu, ir jānosaka, cik uzņēmums ir zaļš, prasa CO2 un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējumu. Tas, protams, motivē daudzus uzņēmumus ar… Mūsu piegādātājiem un klientiem par šīm emisijām.
Nav daudz laika, lai visas šīs sarežģītās lietas sakārtotu savās vietās. Piemēram, Rīga un Liepāja bija starp 100 Eiropas Savienības pilsētām, kuras ir apņēmušās līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālām, līdz 2030. gadam ir tikai pieci gadi.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
