Trešdien, 23.oktobrī, Saimas Budžeta un finanšu komiteja teorētiski atbalstīja likumprojektu par solidaritātes iemaksām, nosakot, ka Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm turpmākajos trīs gados ir jāveic solidaritātes iemaksa.
Finanšu nozares asociācijas pārstāvis sēdē uzsvēra, ka nodokļu palielināšana nevar dot ieguldījumu ekonomikas attīstībā, un solidaritātes iemaksas nav atbalstāmas, jo tās var negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti Latvijā.
Opozīcijas deputāts Artūrs Botāns (NA) jautāja atbildīgajām ministrijām, vai ir izvērtēta iespēja veikt solidaritātes iemaksas arī citās nozarēs. Pēc deputāta domām, arī nebanku kreditēšanas sektorā peļņa sasniegusi rekordlielus skaitļus, līdzīgi kā banku sektorā. Tāpat līdzīga situācija ir arī lielveikalu ķēdēm, par ko liecina Konkurences padomes ziņojums.
Butāna uzskata, ka arī šajās nozarēs ir nepieciešams veikt solidaritātes ieguldījumu. Opozīcijas deputāte norādīja uz ziņojumu, kurā norādīts, ka lielveikalu ķēdes guvušas rekordpeļņu un uzliek peļņas normu, kas nav mazāka vai vienāda ar to vietējam produktam, bet augstāka nekā importa precēm, tādējādi palielinot importēto preču īpatsvaru. , tostarp no trešām valstīm.
Politiķis solīja šo priekšlikumu virzīt uz otro lasījumu.
Arī Finanšu ministrija ir izvērtējusi iespēju veidot solidaritātes iemaksas nebanku sektoram, taču pagaidām šādu ideju nav virzījusi, sacīja ministrijas pārstāve.
Plānots, ka solidaritātes iemaksas valsts budžetā ienesīs 96 miljonus eiro 2025. gadā, 60,8 miljonus eiro 2026. gadā un 66 miljonus eiro 2027. gadā.
Likumprojekts paredz, ka solidaritātes iemaksa ir 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada tīro procentu ienākumu daļa, kas ir par vairāk nekā 50% lielāka nekā pēdējo piecu fiskālo gadu – no 2018.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim – vidējie gada procentu ienākumi. 2022. gads.
Paredzēts, ka kredītiestādes veiks ceturkšņa solidaritātes iemaksu maksājumus avansā. Likumprojekts paredz, ka iemaksa tiks veikta trīs maksāšanas periodos – par 2025., 2026. un 2027. gadu.
Vienlaikus likumprojektā precizēts arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānisms, kas garantēs atlaidi līdz 100%, ja kredītiestāde noteiktajā termiņā sasniegs noteiktu kredīta pieauguma tempu.
Par aprēķināto atlaides summu kredītiestādei ir tiesības samazināt maksājumus, tai skaitā ceturkšņa avansa maksājumus. Savukārt, summējot trīs atmaksas termiņu rezultātus, kredītiestādei ir tiesības, iesniedzot solidaritātes iemaksu deklarāciju par 2027.gadu, atgūt pārmaksāto iemaksu, novērtējot kopējo atskaitījuma summu.
FM skaidro, ka solidaritātes iemaksu mērķis ir uz ierobežotu laiku, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, palielināt valsts drošības riskus un tieši vai netieši radīt papildu līdzekļus valsts drošības finanšu vajadzību nodrošināšanai.
Ministrija norāda, ka kredītiestāžu iemaksu pieaugums var notikt tieši, veicot maksājumus budžetā vai netieši, būtiski palielinoties kreditēšanai nefinanšu sektoram, kurā neietilpst valsts pārvalde, un līdz ar to arī aktivitāte tautsaimniecībā un budžetu. peļņa. Tas ļautu turpmākajos gados piešķirt lielāku finansējumu pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām.
Ārkārtas peļņa tiks noteikta, salīdzinot kredītiestādes kreditēšanas rādītājus ar rādītājiem pirms straujā Euribor likmes pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst ievērojamu ārkārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvo darbību.
Kredītiestāde, kas savu darbību uzsāka pēc 2018.gada, vidējo gada tīro procentu ienākumu aprēķinā neņems vērā kalendāro gadu, kurā tā uzsāka savu darbību, un vidējais gada tīrais procentu ienākums tiks aprēķināts tiem fiskālajiem gadiem, kas sākas 1.janvārī. gadam pēc tās darbības sākuma, beidzas 2022. gada 31. decembrī.
Lai nodrošinātu solidaritātes iemaksas piemērošanu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, nosakot iemaksu bāzes apmēru, gada tīrie procentu ienākumi un gada vidējie procentu ienākumi tiks reizināti ar koeficientu.
Šo koeficientu iegūs, dalot kredītiestādes piesaistīto noguldījumu un kredītu apjomu no nefinanšu sektora klientiem, kas dzīvo Latvijā, ar attiecīgā maksātāja piesaistīto noguldījumu un kredītu kopējo summu no nefinanšu sektora klientiem. .
Likumprojekts paredz arī izņēmumu no solidārās iemaksas noteikuma kredītiestāžu obligātajiem noguldījumu garantiju līdzekļu maksājumiem saistībā ar kreditēšanu. Tas ietvers maksājumus Latvijas Noguldījumu garantiju fondā un citos nacionālajos noguldījumu garantiju fondos, kā arī Konsolidētajā noregulējuma fondā.
Lai gan FM atzīst, ka solidaritātes iemaksām noteiktā likme ir augsta, regulējums paredz virkni pasākumu, kas samazina maksājumu slogu, tostarp ieturēšanas mehānismu, kas ir maksimālā pieļaujamā summa solidaritātes iemaksu veikšanai. Tas arī paredz, ka iemaksa netiks veikta, ja kredītiestādei saimnieciskajā darbībā būs radušies zaudējumi.
Kreditēšanas pieauguma tempā netiks iekļauti kredīti, kas radušies kredītiestādes reorganizācijas, tiesību un saistību apķīlāšanas vai tiesību prasījuma no citas personas rezultātā atmaksas termiņā. Tāpat kreditēšanas pieauguma indeksā netiks iekļauti kredīti personām, kurām Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar kredītiestādi.
Lai piemērotu atlaidi, kredītiestādei būs jānodrošina, lai kredīta pieauguma temps atmaksas periodā būtu vismaz 1,75 reizes lielāks par kalendārā gada budžeta likumā ietverto IKP prognozes gada pieauguma tempu.
Atlaide ir 100%, 75%, 50% un 25% no maksājuma periodā aprēķinātās depozīta summas. Atlaide tiks piemērota, ja kreditēšanas pieauguma temps sasniegs vai pārsniedz IKP pieauguma tempu, kas reizināts ar koeficientiem attiecīgi 2,5, 2,25, 2 un 1,75.
Kredītiestādēm būs tiesības piemērot atlaidi visiem likumprojektā noteiktajiem atmaksas termiņiem, sākot no 2025.gada 1.janvāra, 2026.gada 1.janvāra un 2027.gada 1.janvāra.
Lai novērstu nepamatotu solidaritātes iemaksu piemērošanu, paredzams, ka maksājums nenotiks, ja kredītiestādei savas saimnieciskās darbības rezultātā attiecīgajā maksājumu periodā, par kuru tika aprēķināta solidaritātes iemaksas maksāšana, rastos zaudējumi.
Lasīt arī: PM: Adaji “militāri skulpturālās kompozīcijas” stāsts rada bažas par finansējuma ļaunprātīgu izmantošanu
