Pandēmija ir izraisījusi būtiskas izmaiņas patērētāju uzvedībā, un tās sekas joprojām ir jūtamas, lai arī tās ir mazinātas. Viens no ieradumiem, kas lēnām normalizējas, ir laika pavadīšana bāros un restorānos.
INSTAT dati par bāru un restorānu vērtības indeksu liecina, ka 2021. gada pirmajā ceturksnī patēriņš bāros un restorānos bija par aptuveni 6% mazāks nekā tas bija tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā (kad nupat sākās pandēmija COVID-19) un 10 % zemāk, nekā tas bija No 2019. gada janvāra līdz martam, kad viss bija normāli, un bāru un restorānu bizness bija labākais gads vēsturē.
Bāru un restorānu ģildes pārstāvis Anrī Gahags sacīja, ka pārdošanas apjomu kritumu ietekmēja vairāki iemesli. “Galvenie faktori bija ievērojams patēriņa kritums, kas nozīmē zemākus mājsaimniecību ienākumus. Vēl viens iemesls ir Covid-19 krīzes izraisītā nenoteiktība, jo daudzi cilvēki ir samazinājuši izmaksas, vairāk koncentrējoties uz grozu produktiem un veselību. Apgrozījuma kritums ir grafiks Kustību ierobežojumi “Tas lika pēcpusdienām vairs nedarboties restorānos un bāros.”
Citi dati par nodarbinātības un algu rādītājiem rāda, ka nodarbinātības un algu ziņā nozare joprojām ir tālu no pirmskrīzes līmeņa.
Albānijas ekonomika ir ļoti atkarīga no bāru un restorānu biznesa. Saskaņā ar INSTAT datiem 2019. gada beigās Albānijā bija aptuveni 16 000 restorānu (4000 restorānu un 12 000 bāru), kas pārstāv aptuveni 15,4% Albānijas privātpersonu.
Kopumā 2019. gadā bāri un restorāni nodarbināja aptuveni 45 000 cilvēku, saskaņā ar INSTAT datiem gandrīz 10% no visiem nelauksaimnieciskā privātā sektora darbiniekiem.
Ieņēmumi no bāriem un restorāniem jeb piena produktu izdevumi 2019. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni – 51,8 miljardus ALL jeb aptuveni 420 miljonus eiro jeb 150 eiro par personu. Pēc INSTAT datiem, izdevumi kafejnīcām un restorāniem ir dubultojušies, salīdzinot ar tiem, kas bija pirms 5 vai 6 gadiem.
Citās Eiropas valstīs bāru un restorānu biznesam ir mazāka nozīme ekonomikā. Eiropas Savienībā (ar 27 valstīm) tikai 7% uzņēmumu darbojas pārtikas un dzērienu nozarē (bāri un restorāni). Saskaņā ar Eurostat datiem Horvātijai pieder ES rekords – 11,7%.
Šajā reģionā serbi ir vismazāk iecienījuši kafiju, un tikai 4% uzņēmumu pieder pārtikas un dzērienu pakalpojumu biznesam. Serbijas Statistikas institūta dati rāda, ka Serbijā ir mazāk nekā 4000 bāru un restorānu jeb 4 reizes mazāk nekā Albānijā, neskatoties uz to, ka tās iedzīvotāju skaits ir 2,5 reizes lielāks nekā Albānijā.
Saraksta beigās ir tādas valstis kā Polija, Norvēģija, Latvija un Lietuva, kur mazāk nekā 3% no viņu biznesa darbojas bāros un restorānos.
(Avots: novērotājs)
