Valstī noteiktā minimālā alga 2024.gadā pieauga visās Baltijas valstīs un turklāt 2024.gada pirmajā ceturksnī tās attiecība pret vidējo nacionālo ienākumu visās trīs valstīs bija līdzīga – 43%.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 30. maijā publiskotie darba dienu dati un sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī kopējā mēneša vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1623 eiro, un tā ir pieaugusi. gada laikā par 162 eiro. Vai 11,0%.
Stundas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,65 eiro jeb 16,0%. Ceturkšņa laikā vidējie bruto ienākumi pieauga par 0,8%, bet stundas algas pieauga par 1,3%.
Vidējā neto darba samaksa (rēķināta, pamatojoties uz darba devējiem piemērojamajiem nodarbinātības nodokļiem) veido 1180 eiro jeb 72,7% no kopējās izpeļņas un gada laikā pieauga par 10,2%, tādējādi apsteidzot inflācijas līmeni. Reālais tīrās peļņas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3%.
Skaitļus ietekmēs Latvijā noteiktās minimālās algas kāpums no 620 eiro līdz 700 eiro (+12,9%) no 2024.gada 1.janvāra.
2024. gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1293 eiro. Gada laikā vidējie kopējie ienākumi pieauga par 144 eiro jeb 12,5% (no 1149 eiro 2023.gada pirmajā ceturksnī). Neto ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vidēji bija €957 un gada laikā pieauga par 11,7%.
Sabiedriskajā sektorā vidējās izpeļņas gada kāpums bija par 7,4 procentpunktiem lielāks nekā privātajā sektorā – attiecīgi par 16,3% un 8,9%.
2024. gada pirmajā ceturksnī vidējie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā bija 1657 eiro, savukārt privātajā sektorā tie bija par 43 eiro mazāki, t.i., 1614 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētie un finansētie uzņēmumi, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1606 eiro (par 17,6% ceturkšņa laikā). Sabiedriskajā sektorā vidējie ienākumi ceturkšņa laikā samazinājās par 0,7%, bet vispārējās valdības sektorā – par 1,6%, savukārt privātajā sektorā tie pieauga par 1,8%.
Apstiprinātais valsts budžets 2024.gadam paredz ienākumu pieaugumu Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs, kā arī veselības, sociālo lietu, izglītības un kultūras nozarēs strādājošajiem darbiniekiem. Atalgojuma reforma, kas paredz pakāpenisku pāreju uz konkurētspējīgāku atalgojumu valsts pārvaldē (sākta 2022. gadā), arī joprojām ir priekšplānā, tāpēc šķiet, ka atalgojuma paaugstināšana vēl kādu laiku turpināsies.
Ekonomisko aktivitāšu ziņā lielākais vidējo ienākumu pieaugums fiksēts izglītībā (20,4%), kam seko valsts pārvalde un aizsardzība (15,8%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, kā arī citas pakalpojumu darbības (tostarp reliģiskās darbības). . Politiskās organizācijas u.c., datoru, individuālās lietošanas un sadzīves priekšmetu remonts, tekstilizstrādājumu un kažokādu izstrādājumu mazgāšana un ķīmiskā tīrīšana, frizieru un citas skaistumkopšanas procedūras, bēres un ar to saistītās darbības u.c. Individuālā apkalpošana) (13,8%), kā arī transportēšana un uzglabāšana (12,0%)).
2024. gada pirmajā ceturksnī kopējie vidējie mēneša ienākumi no pilnas slodzes nodarbinātības bija augstāki nekā valstī vidēji finanšu un apdrošināšanas darbībās (2956 eiro), informācijas un sakaru jomā (2675 eiro), enerģētikas nozarē (2118 eiro) un profesionālajā jomā. , zinātniskā un tehniskā darbība (2 092 eiro), valsts pārvalde (1 883 eiro), cilvēku veselības un sociālā darba darbība (1 680 eiro), kā arī ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (1 666 eiro).
Vismazākie kopējie ienākumi no pilnas slodzes nodarbinātības bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā (1071 eiro).
Kā ierasts, algas Rīgā un tuvākajā apkārtnē (Pirīgā) bija krietni augstākas nekā pārējā valstī. Savukārt 2024.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, lielākais vidējās pirmsnodokļu peļņas kāpums bija Latgalē (12,5%), kam seko Vidzeme (11,6%) un Zemgal (11,2%).
Lielākie vidējie bruto ienākumi no pilnas slodzes nodarbinātības reģistrēti Rīgā (1804 eiro), bet zemākie – Latgalē (1151 eiro, par 36% mazāki nekā galvaspilsētā). Atšķirība starp vidējiem ienākumiem Rīgā un reģioniem samazinājās visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums (par 1,0 procentpunktiem) bija Latgalē.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
