Gada laikā šie pārdošanas apjomi pieauga par €146 jeb 9,6%, kas ir nedaudz mazāks pieaugums salīdzinājumā ar 11,0% pieaugumu 2024. gada pirmajā ceturksnī.
Stundas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 8,9%. Ceturkšņa laikā vidējā bruto izpeļņa pieauga par 2,9%, bet stundas izpeļņa pieauga par 7,2%.
Neto darba samaksa (aprēķināta, pamatojoties uz darba devējiem piemērojamajiem nodarbinātības nodokļiem) vidēji bija 1213 eiro jeb 72,6% no bruto darba samaksas un gada laikā pieauga par 8,9%, tādējādi apsteidzot inflāciju. Reālais tīrās peļņas pieaugums, ņemot vērā cenu pieaugumu, bija 8,0%.
Mēneša vidējie ienākumi ir 1350 eiro
2024. gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa un bruto alga (pilna laika vienībās) bija 1350 eiro. Gada laikā vidējā bruto peļņa pieauga par 135 eiro jeb 11,1% (no 1215 eiro 2023. gada otrajā ceturksnī). Neto peļņa (pēc nodokļiem) vidēji bija 991 eiro un gada laikā pieauga par 11,6%.
Sabiedriskajā sektorā vidējās izpeļņas gada kāpums bija par aptuveni 4,1 procentpunktu lielāks nekā privātajā sektorā (attiecīgi 12,4% un 8,3%).
2024.gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā peļņa pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā bija 1743 eiro, savukārt privātajā sektorā tā bija par 99 eiro mazāka, t.i., 1644 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētie un finansētie uzņēmumi, vidējā peļņa pieauga līdz 1684 eiro (gada laikā par 12,9%).
Sabiedriskajā sektorā vidējie ienākumi ceturkšņa laikā pieauga par 5,2%, vispārējās valdības sektorā – par 4,8%, bet privātajā sektorā – par 1,8%.
Vidējie mēneša bruto ienākumi pa nozarēm
* Izņemot iestādes, biedrības, fondus un radniecīgās komercsabiedrības.
2024. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni, aprēķinātais valsts darba samaksas fonds pieauga par 8,5% jeb 290,2 miljoniem eiro, savukārt fiksētās algas darbinieku skaits (pārrēķinot pilnas slodzes vienībās) samazinājās par 7,5 tūkstotis cilvēku jeb 1,0%.
Ekonomisko aktivitāšu ziņā lielākais vidējo ienākumu pieaugums bija izglītības sektorā (19,6%), kas būtiski veicināja valsts sektora gada pieaugumu. Būtisks pieaugums ir arī citās apkalpojošās darbībās (tostarp reliģisko, politisko organizāciju u.c. darbība, datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remonts, tekstilizstrādājumu un kažokādu izstrādājumu mazgāšana un tīrīšana (ķīmiskā tīrīšana), frizieru un citu skaistumkopšanas pakalpojumi ārstēšana, bēres un ar to saistītās darbības utt. Tas ietver individuālo pakalpojumu darbības (15,6 %), administratīvos un atbalsta pakalpojumus (14,4 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus (11,5 %).
Straujo gada vidējās peļņas pieaugumu visās minētajās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, ietekmēja algu kāpums un nelielais strādājošo skaits.
2024. gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto peļņa bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbībās (2 847 eiro), informācijas un sakaru nozarē (2 661 eiro), enerģētikas nozarē (2 217 eiro) un profesionālajā darbībā. 2102 eiro), valsts pārvalde (1959 eiro), ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (1824 eiro), cilvēku veselības un sociālā darba pakalpojumi (1754 eiro), kā arī ūdensapgādes, sanitārijas, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas darbības (1747 eiro).
Zemākie bruto peļņas līmeņi bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (1094 eiro pirms nodokļu nomaksas).
Rīga paliek algu līdere
2024.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, lielākais vidējās pirmsnodokļu peļņas pieaugums bija vērojams Zimgaļos (12,0%), kam seko Latgaļi (11,6%) un Vidzeme (10,9%).
Vislielākā vidējā bruto izpeļņa (pilna laika vienībās) reģistrēta Rīgā (1842 eiro), savukārt vismazākā vidējā bruto izpeļņa reģistrēta Latgalē (1194 eiro, kas ir par 35% mazāka nekā galvaspilsētā). Atšķirība starp vidējo izpeļņu Rīgā un reģionos ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums (2,1 procentpunkts) fiksēts Zemgalē.
Visās Baltijas valstīs vidējās algas pieaug lēnāk
Kopš 2023. gada otrā ceturkšņa vidējās izpeļņas gada pieaugums ir palēninājies visās Baltijas valstīs. Igaunijā vidējā peļņa pirms nodokļu nomaksas gada laikā pieauga par 7,2%. Vislielākais kāpums bija Lietuvā – 9,8%, bet Latvijā nedaudz mazāk – 9,6%.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
