Daugavas krastmalas attīstības vīzija Rīgā, Andrisalas rajonā, tika prezentēta 22. maijā, klātesot vadošajam investoram Mohamedam Ali Alabbaram, AAE ministriem, dažiem deputātiem, influenceriem un citiem uzaicinātajiem. Eagle Hills izpilddirektors Alabbar sola investēt trīs miljardus eiro projektā Riga Waterfront, lai celtu dzīvokļus, viesnīcas un daudz ko citu.
Lai gan vīziju attīstīt Rīgas krastmalu pavada vēl nebijusi reklāmas kampaņa, projekts kopumā paliek zem radara, varas iestādēm par to zinot ļoti maz.
Rīgas krastmalas koncepcija formāli Rīgas domē nav prezentēta.
Rīgas domē norādīja, ka gadījumā, ja risinājumi būtiski atšķirsies no Andrisalas pašreizējā plānojuma, visticamāk, tiks izstrādāts jauns detālplānojums.
Andrisalas apkaime atrodas blakus Rīgas brīvostai, taču ostai nav būtiska, un ir meklējusi identitāti. Bija plāni uzcelt laikmetīgās mākslas muzeju un pēc tam koncertzāli, taču nekas no tā nerealizējās.
“Ir labi, ka krastmala tiek attīstīta, jo Rīga savu krastmalu nav apsaimniekojusi vairāk nekā 100 gadus kopš tirgus slēgšanas,” saka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības valdes priekšsēdētājs un Rīgas domes prezidents Artūrs Lapis. Latviešu biedrība. Arhitekti, par ideju kopumā.
No otras puses, viņš norāda, ka projekts paredz ļoti blīvu apbūvi, kas arhitektiem bija nepieciešama, lai labi sabalansētu vecpilsētas ainavu un domātu par transporta infrastruktūru.
“Ar tik daudziem cilvēkiem viņi nebūs uz jahtām, iespējams, ka būs citi pārvietošanās veidi. bet automašīnas nav bijušas īstas [visible] Un šajā zonā tiešām nav stāvvietu. “Ja projekts turpināsies, tas var radīt problēmas videi,” sacīja Lapis.
“Rīgas krastmala” rakstveida atbildē skaidro, ka projekta pirmā kārta paredzēta Eksporta ielas tuvumā, kur jau ir pieslēgumi pilsētas infrastruktūrai. Pirmo ēku paredzēts pabeigt 2027. gadā. Viss projekts var ilgt 10-15 gadus. Paredzams, ka aizņēmumi projektam būs minimāli.
Alabbar ir Rīgas krastmalas lielākais akcionārs un finanšu akcionārs, savukārt viņa Latvijas partneri iegulda zemi. Vietnes īpašnieks NĪ Holdings pastarpināti pieder Andra Šķēles un Aināra Šlesera (pirmais Latvijā) ģimenes locekļiem, kā arī Rietumu bankas akcionāram Leonīdam Esterkinam.
Izskatās, ka Rīgas krastmalas projekta attīstītāji nolēmuši atdzīvināt teju izgājušo uzturēšanās atļauju tirdzniecības procesu. Potenciālajiem dzīvokļu pircējiem tiek solīta ES uzturēšanās atļauja par 250 tūkstošiem eiro.
Investori projektā tiek aicināti kļūt par Latvijas un ES rezidentiem tīmekļa vietnekas sola arī dīvainu tuneļveida tiltu pāri Daugavai.
“Protams, es nevērtēju [the project] Sīkāk no ekonomiskā viedokļa. Zinu, ka tiek plānotas ļoti nopietnas investīcijas, vairāki miljardi, bet tās noteikti nekādā gadījumā negarantē tiesības palikt Latvijā,” skaidro iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā vienība).
Viņš stāsta, ka visi cilvēki, kuri vēlas iegūt uzturēšanās atļaujas, tiek rūpīgi pārbaudīti, un arī investoru portfelis šajā projektā, ja tas sasniegs šo punktu, būs detalizēti jāizvērtē.
“Tam nevajadzētu būt mērķim – ieguldiet un varēsiet brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Šodien šī lieta tiek ļoti rūpīgi izskatīta ne tikai no Latvijas puses, bet arī no dalībvalstīm kopumā,” sacīja ministrs. teica. Viņš teica.
Deputāts Šlesers bija viens no iniciatoriem 2010.gadā uzsāktajai uzturēšanās atļauju programmai, kas nozīmē, ka ārvalstu investori, kuri iemaksā vairāk nekā 250 000 eiro, var iegūt uzturēšanās atļauju jeb tā dēvēto “zelta vīzu”.
Lielāko daļu atļauju tolaik iegādājās Krievijas pilsoņi.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. un 2022. gadā programma tika ierobežota un pakāpeniski samazināta. Pērn uzturēšanās atļauju lūdza tikai 27 īpašumu pircēji, salīdzinot ar 2250 pirms desmit gadiem.
“Ja ir citu valstu pilsoņi vai turīgi cilvēki, vai kāds šeit ir iegādājies īpašumu vai investējis biznesā vai strādājis kādā uzņēmumā, Latvijas likumi atļauj pieprasīt uzturēšanās atļauju neatkarīgi no tā, vai viņi to dara vai ne. ” viņš teica Šlesers: „Man ir grūti to pateikt.”
Jautāts, vai ārzemnieki būs galvenā Rīgas krastmalas projekta auditorija, Šlesers sacīja, ka vismaz puse no tiem būs vietējie pircēji. “Es varu jums apliecināt, ka bēgļi no kara zonām – no Irākas, Sīrijas un citām šāda veida valstīm – šeit neieradīsies, paldies Dievam,” viņš teica.
Rīgas krastmala rakstveida atbildē uzsver, ka neuzskata, ka uzturēšanās atļaujas būs galvenais dzīvokļu pārdošanas virzītājspēks.
Biznesa plāns tik vērienīgai attīstībai Andrejsalā ir neizprotams. Tik milzīgu ieguldījumu Latvijā atgūt nav iespējams, sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Arko Real Estate vadītājs Igars Šmits. Domājams, Rīgas krastmalas dzīvokļi var maksāt ap 4000 eiro kvadrātmetrā, taču Rīgas centra dzīvokļu sektorā pērn šajā cenu kategorijā bija tikai 25 darījumi. Al-Abbar paredz 8000 māju.
Rīgas krastmalas pārstāvis Hišams Ibrahims sacīja: “Ir skaidrs, ka Eagle Hills rūpīgi izvērtē tirgus situāciju un uzstādījumus, kas prasa uzmanību piedāvājumam un pieprasījumam vietējā tirgū. Šī analīze noteiks Rīgas krastmalas attīstības tempus ”. Rakstiska atbilde LTV.
Līdzīgs Rīgas krastmalas projekts jau vairākus gadus tiek būvēts Belgradā, kur tas izraisījis iedzīvotāju protestus.
Rīgā līdz šim ir parakstīts tikai memorands starp Alabbaru un mēru Vilni Jersu.
