MANILA: Kad prezidents Ferdinands Markoss jaunākais jūnija beigās teica savu pirmo runu kā jaunievēlētais Filipīnu līderis, viņš pieskārās valsts milzīgajai plastmasas problēmai.
Dienvidaustrumāzijas valsts ieņēma trešo vietu pasaulē par nespēju cīnīties ar plastmasu, liecina plaši citētais Džordžijas Universitātes 2015. gada pētījums. Filipīnas ik gadu saražo aptuveni 2,7 miljonus tonnu plastmasas atkritumu, no kuriem 20 procenti nonāk okeānā.
“Mums arī ir sava loma; mēs esam trešais lielākais plastmasas piesārņotājs pasaulē,” sacīja Markuss.
Taču mēs no šīs atbildības neizvairīsimies. Mēs tīrīsim. ”
Plastmasas problēma ir tikai nesen pieaugusi, jo 2021. gadā Science Advances publicētajā pētījumā Filipīnas ir norādītas kā lielākā plastmasas atkritumu radītāja, kas nonāk pasaules okeānos, katru gadu izlaižot vairāk nekā 356 000 metrisko tonnu.
Saskaņā ar Global Alliance for Burn Alternatives ziņojumu ik dienas visā Filipīnās tiek izmantoti gandrīz 48 miljoni iepirkumu maisiņu, kas katru gadu veido aptuveni 17,5 miljardus vienību.
Pasaulē, kas cīnās ar arvien postošākajām klimata pārmaiņu sekām, ir atkal radusies steidzamība risināt Filipīnu plastmasas krīzi.
“Filipīnās šobrīd ir milzīga plastmasas piesārņojuma problēma, un tas ir pagājis ilgs laiks,” sarunā ar Arab News sacīja Marians Ledesma, Greenpeace Filipīnu kampaņas dalībniece Marianna Ledesma.
“Ir obligāti nekavējoties jārisina plastmasas krīze,” viņa sacīja. “Mums ir nepieciešama valdības rīcība, kā arī lielo uzņēmumu rīcība, lai patiesi mainītu paisumu.”
Ledesma sacīja, ka Filipīnas varētu sākt īstenot esošos likumus, piemēram, 2000. gada Vides cieto atkritumu apsaimniekošanas likumu, kas, pēc kritiķu domām, pēdējo divu desmitgažu laikā ir slikti īstenots.
Ledesma piebilda, ka ir svarīgi arī samazināt vienreizējās lietošanas plastmasas ražošanu un valdībai pieņemt papildu politiku, kas palīdzētu uzņēmumiem pāriet uz atkārtotas izmantošanas un uzpildīšanas sistēmām.
Saskaņā ar jauno likumu, kas pazīstams kā Paplašinātā produkta atbildības likums, lielajiem uzņēmumiem ir jāpieņem un jāīsteno plastmasas iepakojuma atkritumu pareizas apsaimniekošanas politika, kas paredz regulējuma ceļu Filipīnām, lai nopietni uztvertu plastmasas piesārņojuma problēmu.
Vairākas vides grupas Filipīnās ir rīkojušas kampaņas, lai palielinātu izpratni visā valstī jūlijā Plastic Free, globālā kustībā, kuras mērķis ir veikt reālus pasākumus, lai novērstu plastmasas atkritumus.
Toni Dizon, ķīmiskās drošības aktīvists no BAN Toxics, sacīja Arab News, ka krīzes risinājuma atrašana ir ļoti svarīga.
“Mums patiešām tas ir jārisina, un mums ir jāatrod risinājums,” sacīja Dizons. “Mums ir vajadzīga rīcība.”
Individuālā līmenī filipīniešiem būtu jāsamazina vienreizējās plastmasas izmantošana un jāpāriet uz alternatīviem materiāliem, piemēram, auduma maisiņiem, un, pērkot iesaiņojamus produktus, līdzi jāņem atkārtoti lietojami konteineri.
“Šie ir daži veidi, kā samazināt vienreiz lietojamās plastmasas apjomu vai izmantošanu,” sacīja Dizons. “Tas sasniedz galveno mērķi, proti, samazināt ražošanu, samazināt patēriņu un atbrīvoties no plastmasas.”
Viņš sacīja, ka plastmasas atkritumi arī veicina plūdus Filipīnās, jo tie aizsprosto notekcaurules. Šie atkritumi ne tikai nonāk mūsu okeānos, bet arī var ietekmēt mūsu pārtikas avotus.
Dažas pašvaldības ir sākušas ātrāk cīnīties pret plastmasas piesārņojumu. Piemēram, Quezon City ir aizliegusi plastmasas maisiņus un vienreizējās lietošanas plastmasu.
“Tas ir tāpēc, ka viņi redzēja problēmas sekas,” sacīja Dizons. “Viņiem bija problēma – plūdi plastmasas dēļ.”
Plastmasas problēma ir vēl vairāk saasinājusies COVID-19 pandēmijas laikā, jo cilvēku patēriņa paradumi ir mainījušies, lai pielāgotos dzīvei bloķēšanas apstākļos, un atkarība no pārtikas un pārtikas preču piegādes tiešsaistē kļuva par jaunu normālu.
“Pandēmija ir mainījusi cilvēku iepirkšanās paradumus,” sacīja Dizons.
“Mēs domājām, ka pandēmijas laikā plastmasas atkritumu apjoms būs mazāks, taču tas nenotika. Problēmu ir pastiprinājuši arī plastmasas iesaiņojumi un iepakojums no tiešsaistes piegādēm.”
Filipīnu likumdevēji, piemēram, senatore Lorēna Legarda, ir vieni no tiem, kuri ir atkārtoti aicinājuši risināt pieaugošo krīzi. Jūlijā tā ierosināja likumprojektu, lai regulētu vienreizējās lietošanas plastmasu.
“Plastmasas krīze, ar kuru mēs šobrīd saskaramies, prasa pārdomāt mūsu pieejas mūsu pārvaldībai un tirgus sistēmām un procesiem,” teikts Legardas paziņojumā.
Neskatoties uz to, cik svarīgi ir pieņemt ilgtspējīgāku praksi, Legarda sacīja, ka filipīniešiem arī “jāturpina pieprasīt efektīvāku politiku un risinājumus”, lai palīdzētu novērst plastmasas piesārņojumu.
Neraugoties uz vides aizsardzības grupu aicinājumiem uzsvērt plastmasas krīzi, šis jautājums neatbilda prezidenta Markosa pirmajai uzrunai par stāvokli jūlijā, kas nosaka valdības darba kārtību nākamajam gadam.
Taču visaptverošā politikas runā, kurā izklāstīti izaugsmes un attīstības plāni, 64 gadus vecais līderis runāja par Filipīnu neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.
“Ja mēs nevarēsim mazināt klimata pārmaiņas, visi mūsu plāni attiecībā uz ekonomiku, visi mūsu nākotnes plāni tiks zaudēti,” viņš teica.
