30. septembrī Emanuela Makrona oficiālās vizītes laikā Latvijā Francijas prezidents un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, tiekoties ar Francijas ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu, parakstīja dokumentu. atzīstot abu valstu sasniegumus sadarbībā un nosakot prioritāros mērķus 2020. gada periodam. 2025.g. Tāpat tika parakstīts Latvijas un Francijas sadarbības plāns izglītības un zinātnes jomā 2020.-2025.gadam.
Cenšoties stiprināt Latvijas un Francijas divpusējo stratēģisko sadarbību, abas valstis tuvāko divu gadu laikā ir iecerējušas stiprināt kopīgo darbību visās jomās. Plāns paredz strādāt pie ilgtspējīgākas un vienotākas Eiropas Savienības, kā arī turpināt ciešu sadarbību Eiropas un transatlantiskās drošības labā.
Parakstot Latvijas un Francijas Rīcības plānu sadarbībai izglītībā un zinātnē 2020.-2025.gadam, puses apņēmās veicināt daudz plašāku un dziļāku sadarbību izglītības sistēmās, izglītības saturā un mācību materiālos, kā arī stiprināt tiešos kontaktus starp zinātni. un pētījumiem. Iestādes Latvijā un Francijā.
“Esmu patiesi priecīgs, ka abu valstu zinātniekiem un pētniekiem būs iespēja īstenot kopīgus projektus kvantu tehnoloģiju praktisko pielietojumu izstrādei,” sacīja Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka tā ir nākotne ne tikai Latvijai, bet arī Eiropai kopumā.
Ministri pārrunāja arī aktuālos drošības politikas tematus, tostarp notikumus Baltkrievijā, Austrumu partnerības politikas jautājumus un attiecības ar Krieviju.
Diskusijā par Baltkrieviju ministri apmainījās viedokļiem par nepieciešamību Eiropas Savienībai paust stingru nostāju Lukašenko nelikumības jautājumā un vienotību attiecībā uz Baltkrievijai noteiktajām sankcijām. Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka Baltkrievija atbrīvo savus politiskos ieslodzītos un sniedz pēc iespējas lielāku atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.
Ārlietu ministri detalizēti pārrunāja ar Krieviju saistītos stratēģiskos jautājumus un turpināja dialogu par esošajiem principiem.
Diskusijā par ES jautājumiem ministrs uzsvēra, ka Latvija un Francija ir sabiedrotās un domubiedri tādās jomās kā tiesiskums, demokrātijas aizsardzība, klimats un digitālā neatkarība. Latvija un Francija vēlas spēcīgāku un vienotāku Eiropas Savienību ar pieaugošu globālo lomu. No Latvijas un Francijas viedokļa klimata un digitālās transformācijas jautājumi saglabā būtisku lomu ES ekonomikas atveseļošanās procesā. Edgars Rinkevičs pauda pārliecību, ka galvenie attīstības virzieni ir vienotā tirgus stiprināšana un digitālā transformācija. Viņš uzsvēra, ka Latvija vēlētos sadarboties kopīgos kvantu tehnoloģiju projektos, kas dotu būtisku ieguldījumu tehnoloģiju attīstībā Eiropas Savienībā.
ES, rādot piemēru klimata darbībā, būtu jāveicina arī citu valstu un reģionu pāreja uz klimata neitralitāti, secināja ministri. Ministrs Rinkēvičs norādīja, ka Latvija pilnībā atbalsta ambiciozāku klimata mērķu noteikšanu 2030.gadam un ka abām valstīm ir līdzīgi investīciju virzieni klimata jomā, tostarp energoefektivitātē, enerģētikas sektorā, ilgtspējīgā transportā un aprites ekonomikā.
Edgars Rinkēvičs pateicās Francijai par aktīvo sadarbību kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumos Baltijas reģionā. Žans Īvs Ledriāns norādīja, ka Francija turpinās sniegt savu ieguldījumu Latvijas un Baltijas valstu drošības stiprināšanā. Latvija un Francija turpinās ciešu sadarbību Eiropas un transatlantiskās drošības interesēs, kā arī starptautiskā miera un drošības veicināšanā. Ministri uzsvēra, ka abas valstis šobrīd ir un paliks partneres starptautiskajās operācijās.
