Lai ekonomika augtu un labklājība pieaugtu, uzņēmumiem ir nepārtraukti jāiegulda jaunas iekārtas, ēkas utt. Ja ieguldījums tiek veikts šodien, ir pamats gaidīt atdevi rīt. Ja investīcijas netiek veiktas, tas nozīmē mazākus ienākumus nākamo piecu līdz desmit gadu laikā.
Latvijā pēc 2008. gada krīzes sākuma bija vērojams straujš ĀTI kritums 2008. gada trešajā ceturksnī kopējās uzkrātās ĀTI sasniedza 8,5 miljardus eiro. Sākoties krīzei, ārvalstu kapitāls sāka evakuēties, un līdz 2009. gada vidum uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas bija samazinājušās līdz 7,9 miljardiem eiro. Pirmskrīzes līmenis tika sasniegts tikai 2011. gada sākumā. Laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam trešdaļu no visām investīcijām Latvijā veidoja valsts un pašvaldību ieguldījumi Latvijas uzņēmumu kapitālos. Ja valsts iespējas investēt attīstībā ir ierobežotas, tas var likt uzņēmējus ieguldīt ar politiskiem līdzekļiem. Piemēram, toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps tikai 2017. gadā spēja piespiest Japānas autoražotājus reinvestēt ASV, draudot uzlikt 20% tarifu Meksikā ražotajām automašīnām. 2021. gadā privātās investīcijas veidoja 18,8% no kopējām investīcijām Latvijā. IKP, savukārt valsts investīcijas veidoja 4,8% (Latvijas Makroekonomikas apskats, lpp. 10).
Šī gada Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Latvijas Makroekonomikas apskatā uzsvērts, ka “ilgtermiņā privātās investīcijas saglabājas zemā līmenī, ko lielā mērā nosaka vājais kreditēšana, zemais pieprasījums un liela nenoteiktība. Šo faktoru negatīvā ietekme uz Investīcijām ir ievērojami saasināja Covid-19 krīze. No otras puses, pieaugusi piesardzība pret jaunu risku uzņemšanos pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu.Finanšu stabilitātes ziņojums (29.06.2022.), lpp. 12).
Ņemot vērā vietējā privātā sektora piesardzību, ārvalstu tiešās investīcijas ir bijušas nozīmīgs Latvijas ekonomikas attīstības virzītājspēks. Tomēr, analizējot Latvijas Bankas publiskoto ĀTI statistiku, jāievēro piesardzība. Piemēram, 2021. gada laikā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms pieauga par neticami 4,2 miljardiem eiro. Taču jāņem vērā, ka pārpalikuma bilances pieaugums par trim miljardiem attiecas tikai uz vienu mēnesi (2021. gada oktobris) un tikai uz vienu valsti (Zviedriju). Tā kā viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā 2021. gada 1. oktobrī īstenoja izmaiņas akcionāru struktūrā, kad par visu akciju īpašnieku kļuva viens Zviedrijas uzņēmums, šī statistika, visticamāk, atspoguļo arī izmaiņas grāmatvedības uzskaitē (likums aizliedz statistikas iestādei noteikt statistika līdz pirmajam uzņēmuma līmenim).
Tomēr, neskatoties uz šiem izņēmumiem, ĀTI parasti ir labs biznesa noskaņojuma rādītājs. Kā liecina statistika par investīciju plūsmām 2021. gada sākumā, Krievijas agresija Ukrainā neizraisīja masveida ārvalstu kapitāla aizplūšanu no Latvijas.
Šā gada pirmajos četros mēnešos ĀTI atlikums bija plus 420 miljoni eiro, un bilance bija negatīva tikai vienu mēnesi – 2021. gada martā, kad ĀTI atlikumi samazinājās par 31 miljonu eiro. 2021. gada pirmajā ceturksnī Krievijas tiešo investīciju apjomam samazinoties par 19 miljoniem eiro, var secināt, ka ārvalstu kapitāla aizplūšanu šogad noteica Krievijas uzņēmumu īpašnieku maiņa. Taču Latvijas uzņēmumos uzkrātais Krievijas kapitāls joprojām ir ļoti augsts – 1,8 miljardi eiro.
Šā gada aprīlī ārvalstu tiešo investīciju apjoms pieauga par aptuveni 93 miljoniem eiro, kas liecina, ka Krievijas agresija pret Ukrainu nav izraisījusi strauju ārvalstu kapitāla evakuāciju no Latvijas.
