Lai arī vietējā jauniešu kopiena Latvijā ir neliela, tās patriotisms ir liels. Visu decembri Vevilas Latviešu zālē notiks mini festivāls ar mūziku, tautas dejām, skābētiem kāpostiem un cīsiņiem.
Virs Lielās ieejas Vaifela Latviešu zālē karājās septiņi šauri baneri, uz kuriem katrs attēlots daudzkrāsains raksts, kas pazīstams kā raksti.
Netālu atrodas mežaina Latvija, mežiem klāta valsts, kas atrodas Baltijas jūras austrumu krastā un lepojas ar pieticīgu 1,88 miljonu iedzīvotāju.
Daudzu paaudžu latviešu kopiena regulāri tiekas šajā zālē – pazīstama arī kā Tālava, kas nozīmē “Vecā kalnu pils’ — kora praksei un saviesīgiem mirkļiem.
Iepriekšējo paaudžu latviešiem bija grūti un bīstami organizēt šādus patriotiskus priekšnesumus savā valstī.
Atkārtoto padomju un nacistu okupāciju un aneksiju laikā Otrā pasaules kara laikā un pēc tam, kā arī simtiem gadu pirms tam latviskā identitāte mazinājās.
Pat valoda ir apklusināta, saka Linna Pransa, kura sevi raksturo kā “otrās un trešās paaudzes latvieti”.
“Bija noteikta deja, kuru kādu laiku nedrīkstēja dejot, jo tā bija pārāk politiska,” turpina “trešās paaudzes latviete” Della Smits.
“Tādas lietas ir daudz, tāpēc Latvijā ne vienmēr drīkstēja dziedāt dziesmas to konotāciju dēļ.”
2022. gadā 37. gadskārtējais Austrālijas jauniešu mākslas festivāls Latvijā demonstrēs valsts tautas dziesmas, dejas, garšas un svētkus. Četru dienu pasākums, kas notiek Adelaidas Universitātes Latviešu zālē un Skota teātrī, ir jauniešu vadīti neatkarības un nacionālās identitātes svētki.
Lina saka, atsaucoties uz augsto līmeni smadzeņu imigrants un Zema dzimstība. “Mums ir jāsargā sava kultūra un valoda, lai latviešu kultūra būtu dzīva.”
Runājot no skatītāju zāles skatuves, viņas balss lēkā ap 400 skatītāju vietu, Līna stāsta, ka festivāla notikumu sarakstā ietilpst jauniešu kora priekšnesums slavenā latviešu diriģenta Inta Teterovska vadībā, basketbola turnīrs (godinot NBA spēlētāju Kristapu Porziņģi) un vairākas iespējas. trasē.Deja (tautas un mūsdienu šķirnes).
Dziediet šādi, bet IRL
“Pēc katra lielā pasākuma mums ir jautra ikdiena pēc ballītes, un viens no tiem ir jautrs deju vakars, kurā dejojam tradicionālās dejas, ko visi zina, un pēc tam apkūlības,” stāsta Lina.
“Ja paskatās no putna lidojuma, jūs redzēsit skaistos tautas tērpus, un, meitenēm pagriežoties, var redzēt viņu skaistos svārkus un dažādas kombinācijas.”
Viena no dejām, ko iestudējusi Liene, veidota pēc trīsdaļīgas struktūras. Filma sākas ar “tumšāk”, reprezentējot Latviju iebrukuma periodā un kultūras apspiestības periodā. Vidus ir “vieglāks” un paralēls pirmajai daļai Nacionālās atmodaskas bija mierīgs 19Desmitā Gadsimta renesanse valsts identitātei. Noslēguma sadaļa ir dzīva, saka Lina, simbolizējot “pārpilnību un brīvību” un to, kur pašlaik mīt kultūra.
“Pieķeršanās mūsu valstij ir ļoti spēcīga, jo tā mums ir tik daudz reižu atņemta,” viņa saka. “Mēs varam mierīgi protestēt ar savu dziesmu, un tas ir traks spēks.”
Lai gan festivāla uzmanības centrā ir mākslas priekšnesumi, nevis ēdieni un dzērieni, mums ir teikts, ka ēdienkartē būs Skapi kapusti (skābēti kāposti un desa). Pieejami arī pēc pasūtījuma gatavoti vīni un alus, kas garšo no vasaras saules.
Neraugoties uz to, ka viņai nav ne tehniskās iemaņas, ne tradicionālās dejotājas pieredzes, Della, kura atceras, ka savus pirmos latviešu jauniešu svētkus sarīkojusi 19 gadu vecumā, ir vietējā latviešu tautas deju kolektīva Osikletes un tautas ansambļa Jermallniki dalībniece, kas nākamgad dosies uz Latvijas galvaspilsēta Rīga.
“Esmu trešās paaudzes latviete — runāju latviski, eju uz kori, dejoju. Kā tas notika valstī, kurā ir maz iedzīvotāju?” viņa stāsta.
LR: Liene Brūns un Daila Smits
Austrālijas jaunatnes mākslas festivāls Latvijā katru gadu tiek rīkots citā pilsētā, un Della šo pasākumu raksturo kā ikgadēju svētceļojumu, kas piesaista austrāliešus ar latviešu mantojumu no visas valsts.
“Ikviens jau bija rezervējis savas naktsmītnes iepriekšējā gadā,” viņa smejoties saka.
saskaņā ar Viktorijas muzejiNo 1947. līdz 1952. gadam Austrālijā ieradās 19 700 bēgļu no Latvijas, taču saskaņā ar Austrālijas Statistikas biroja datiem datusPēdējo piecu gadu laikā ir samazinājies migrantu skaits, kas Austrālijā ierodas no Dienvideiropas un Austrumeiropas.
Lai gan skaits ir samazinājies, citi mantojuma klubi, piemēram, Vācijas klubs Slēdzot savas fiziskās atrašanās vietas, Della un Leni saka, ka vietējā latviešu kopiena joprojām plaukst. Viņi to attiecina uz ikgadējiem festivāliem, kultūrizglītības programmām un intensīvām trīs nedēļu vasaras nometnēm. Un, piedaloties šajās aktivitātēs, jūs galu galā kļūstat par skolotāju.
Della atzīst, ka dažiem šķiet, ka viņas ciešā saikne ar latviešu kultūru ir “pretdabiska”, taču viņa neko nemainītu.
“Man bija tāda attīstība Latvijas sabiedrībā, kurā jūs dalāties, dejojat un pievienojaties, un nākamais jūs kaut ko organizējat,” saka Della. “Nākamā lieta pēc tam, jūs dejojat Latvijā.”
