Līdz šim jau vairāk nekā 51% dzīvokļu īpašnieku ir nācies atbalstīt jebkādus daudzdzīvokļu mājas uzlabojumus. Grozījumi paredz, ka, ja pirmajā sēdē kvorums nav pietiekams, mazākums par šo jautājumu var lemt nākamajā sēdē.
“Tagad mēs redzam, ka lielākā problēma ir tā, ka ļoti lielā daļā veikto aptauju vai sanāksmju puse [owners] Nepiedalieties vispār. “Tāpēc mēs uzskatām, ka tas ir liels solis, lai sasniegtu rezultātus un virzītos uz priekšu,” sacīja Ruandas patriotiskās partijas pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, līdz šim divās trešdaļās gadījumu lēmumi par māju renovāciju nav pieņemti kvoruma trūkuma dēļ.
“Tātad mazākuma balsij ir svarīga loma, aizstāvot šo aktīvo minoritāti un cilvēku tiesības un vēlmi dzīvot atjaunojamās, energoefektīvās mājās. Tāpēc mēs sagaidām izrāvienu.” [in the renovation of houses]sacīja RNP pārstāvis.
Viņš norādīja, ka, piemēram, Rīgā pērn ar finansēšanas institūcijas Altom atbalstu renovētas tikai 90 mājas. Rīgā ir 11 000 dzīvojamo ēku. Dzīvojamo māju renovācija, pēc Bors datiem, pieaug visā valstī.
“Latvijas atjaunošanas tempi vairākas reizes atpaliek no klimata neitralitātes mērķu sasniegšanas (..) Tātad, mēs to redzam kā pamatu lielam izrāvienam ,” teica Pāvils.
Attiecīgie likuma grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.novembrī.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
