Ilona Pierzincha, BNN
ASV valsts sekretāra Antonija Blinkena vizīte Kazahstānā bija skaidrs un nepārprotams signāls ekonomisko un politisko sakaru stiprināšanai ar Vidusāzijas valsti. No otras puses, Kazahstāna ir devusi signālus attālināties no Krievijas politiskās orbītas par labu ciešākām attiecībām ar pasaules demokrātiskāko valsti.
Un arī Latvijai šeit ir sava loma.
Entonija Blinkena vizīte Kazahstānā un tikšanās ar Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas pārstāvjiem C5+1 koordinācijas ietvaros – A
Tas ir kā “duriens sirdī” Maskavai, kā atzīmē The New York Times.
Entonija Blinkena vārdi par ASV lojalitāti Kazahstānas un šī reģiona valstu suverenitātei, tās teritoriālo integritāti un neatkarību, kā arī viņa teiktais par ASV pilnīgu apņemšanos veidot ciešākas attiecības ar Kazahstānu. , palīdzēs šai valstij attālināties no toksiskās Krievijas, lai kļūtu par Maskavas ietekmes atgriešanās punktu reģionā, visticamāk, līdz lielai robežai. Pārfrāzējot Kazcommercbank padomes deputātes Beibitas Apsenbetovas teikto – ja tavs kaimiņš ir alkoholiķis un huligāns, jāiet prom.
Vidusāzijai ir jādažādo tirdzniecība
Kazahstāna ir iekšzemes valsts, kurai nav piekļuves jūrai, izņemot piekrasti ar lieliem sālsūdens ezeriem – Kaspijas un Arāla jūru. Sakarā ar to valstij preču piegādei bija jāizmanto sauszemes eksporta ceļi caur Krieviju un Ķīnu.
Tomēr, kā norāda ASV ziņu aģentūras Eurasianet redaktors Pīters Leonards, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītais šoks darbojās kā katalizators Kazahstānai attīstīt naftas un kuģniecības maršrutus pāri Kaspijas jūrai ap Krieviju. Vienlaikus viņš brīdināja, ka Krievijas līderi, neskatoties uz savu pašapziņu un augstprātību, jūtot, ka Centrālāzija sāk kratīties un izslīdēt no savas orbītas, varētu mēģināt viņus atvilkt. Tas ir visas demokrātiskās pasaules mērķis, lai tas nenotiktu.
Nav jābūt pareģim, lai saprastu, ka līdzās draudiem izmantot spēku, kas pēc Krievijas neaprēķināmajām neveiksmēm Ukrainā vairs nav tik biedējoši, ir arī ekonomiskie instrumenti. Tomēr sistēma ir mainījusies, tāpēc tas vairs nedarbosies.
Entonijs Blinkens kopīgās preses konferencē ar Kazahstānas ārlietu ministru Muhtaru Tloberdi sacīja, ka sankcijām, kas noteiktas pret Kazahstānas lielāko tirdzniecības partneri, līdz šim ir bijusi “ekonomiski saspringta ietekme”. Vienlaikus Blinkens arī solīja Kazahstānai kompensāciju par zaudējumiem, kas nodarīti pret Krieviju vērsto sankciju dēļ.
Pirms preses konferences ASV valsts sekretāra palīgs Donalds Lu sacīja, ka tirdzniecības dažādošana ir kļuvusi par Kazahstānas un tās kaimiņvalstu eksistenciālu jautājumu. “Mērķis ir izvairīties no kaitējuma Vidusāzijas Republikai, tās iedzīvotājiem vai ekonomiskajām interesēm,” Amerikas Balss ziņoja Donalda Lu vārdiem.
Amerikas Savienoto Valstu lielākais ekonomiskais partneris Centrālāzijā
2021. gadā Kazahstānas IKP bija 197,1 miljards USD. 1991. gadā, kad Kazahstāna pasludināja savu neatkarību, tās IKP bija 24,92 miljardi ASV dolāru. 2019. gadā šīs valsts ekonomiskā izaugsme bija 4,5%. Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2023. gada janvārī ekonomikas izaugsmes temps Kazahstānā bija 5,6%.
Saskaņā ar provizoriskajiem 2022. gada rezultātiem Kazahstānas ārējās tirdzniecības apjoms pieauga par 32,1% un bija 134,4 miljardi ASV dolāru. Eksports pieauga par 39,9% līdz 84,4 miljardiem ASV dolāru. Imports ir pieaudzis un sasniedza 50 miljardus dolāru. Kopējā pozitīvā tirdzniecības bilance ir 34,4 miljardi USD (Kazahstānas Ekonomikas ministrijas publicētie dati).
Svarīgi arī atzīmēt, ka Kazahstāna ir lielākā naftas ražotāja Centrālāzijā (2022. gadā sasniegts benzīna pārstrādes pieaugums par 11%) un OPEC+ otrais lielākais naftas ražotājs aiz Krievijas. Šajā jomā būtiska ir arī Amerikas, Francijas un Itālijas uzņēmumu ietekme. Amerikāņu Chevron Corporation kontrolē 50% Tengizas naftas atradņu, kas saražo trešdaļu no Kazahstānas gada naftas produktu apjoma. Saskaņā ar New York Times teikto, tā ir nozare, kurā amerikāņu uzņēmumi ir ļoti iesaistīti un vēlas tajā paplašināties. Jāpiebilst, ka
Kazahstāna nesen sākusi eksportēt naftu uz Vāciju.
ASV lielo interesi par Kazahstānu rada arī fakts, ka ārvalstu tiešās investīcijas no ASV jau pārsniedz 62 miljardus ASV dolāru; Tirdzniecības apgrozījums 2022. gadā pieauga par 37,2%, pārsniedzot 3 miljardus ASV dolāru.
Aptuveni 590 uzņēmumiem, kas darbojas Kazahstānā, ir ASV kapitāls. Pasaules ekonomikas līderi sāk pievērst uzmanību Kazahstānas tirgum. Nav pārsteidzoši, ka Blinkena vizītes laikā Kazahstānas ārlietu ministrs minēja, ka Kazahstāna ir lielākais ASV ekonomiskais partneris Centrālāzijā.
Latvija ir arī nozīmīgs sadarbības partneris
“Kazahstāna ir vērtīgs ekonomikas un tirdzniecības partneris Centrālāzijas centrā, un mēs novērtējam tās lomu šajā reģionā,” vizītes laikā Astanā sacīja Entonijs Blinkens. ASV Miera institūts uzsver, cik svarīgi ir “palīdzēt Vidusāzijai sazināties ar ārpasauli, izmantojot vairākus vektorus, kas regulē līdzsvarotākas attiecības ar globālo ekonomiku”.
Starp šiem “vektoriem” ir tradicionāli labās attiecības starp Kazahstānu un Latviju,
Kā arī abu valstu ieinteresētība veidot ciešāku ekonomisko dialogu, tostarp transporta un loģistikas jomā.
Uzņēmēji Latvijā un Kazahstānā ir vienisprātis, ka Kazahstānas preču eksports caur Latvijas ostām uz Ziemeļeiropas un Skandināvijas valstīm sniegs plašas iespējas. Ne mazāk svarīgs ir šīs Vidusāzijas valsts eksporta potenciāls kā iespēja palīdzēt Latvijas jūras ostu attīstībā. Tomēr, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nepieciešamība pēc jaunas saiknes starp Vidusāziju un Eiropu ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.
Labā ziņa ir tā, ka Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita oficiālās vizītes laikā Azerbaidžānā Satiksmes ministrijas direktora vietnieks loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas jautājumos Andris Maldups vienojās stiprināt sadarbību, attīstot alternatīvu koridoru, kas savienos Trasicas koridorus ar Baltijas jūru. . un Skandināviju.
[TRACECA was formed in Brussels in 1993 in order to improve political and economic independence of former Soviet republics and to improve their access to European and world markets using marine, railway and land transports. This organisation unites 27 countries, including EU member states, Armenia, Azerbaijan, Georgia, Kazakhstan, Kyrgyzstan, Iran, Moldova, Turkey, Ukraine, Uzbekistan, Tajikistan and Turkmenistan.]
Tikpat svarīgi ir ņemt vērā, ka amatpersonas pārrunāja arī sadarbības paplašināšanu Transkaspijas koridorā, kā arī jaunu kravu piesaisti un jaunu dienestu izveidi. Pirmie izmēģinājuma sūtījumi uz Baltiju un Skandināviju ir plānoti tuvāko mēnešu laikā. Tas viss liecina, ka Latvija un Centrālāzijas valstis ir nopietni ieinteresētas alternatīva koridora veidošanā un abpusēji izdevīgas ekonomiskās sadarbības turpināšanā.
Jau šobrīd ir skaidrs, ka šis projekts nākotnē palīdzēs atvest jaunas kravas uz Rīgu un Ventspili, kā arī Liepāju. Arī Latvijas dzelzceļš noteikti būtu ieguvējs. Aplūkojot lietu tikai no šī aspekta, kļūst skaidrs, ka sadarbība ar Kazahstānu ir ārkārtīgi svarīga Latvijas ekonomikai.
Lasi arī: ASV stiprināt stratēģisko sadarbību ar Kazahstānu un Centrālāziju
