British Airways, EasyJet un TUI izmanto personāla trūkumu, lai veiktu lidojumus ar ES apkalpēm bez Lielbritānijas darba vīzām, jo tās cīnās ar darbinieku trūkumu.
Aviokompānijas aizņemas ES reģistrētas lidmašīnas saskaņā ar tā sauktajiem vispārējiem līzinga līgumiem, jo tās cīnās ar vislielāko reģistrēto darbinieku trūkumu.
Šī prakse nozīmē, ka viņi var apiet pēc Brexit imigrācijas noteikumus, kas neļautu aviokompānijām lidot ar ES darbiniekiem bez Lielbritānijas darba vīzas.
Saskaņā ar nozares avotiem British Airways ir aizņēmies četras lidmašīnas no Finnair un četras no māsas aviokompānijas Iberia, nevis izmantojis kādu no 18 Apvienotajā Karalistē reģistrētajām Airbus lidmašīnām, kuras uzkrājis nacionālā pārvadātājs.
EasyJet ir astoņas lidmašīnas, kas “iznomātas servisam” no Getvikas un viena lidmašīna no Bristoles no Smart Links Airlines Latvijā.
TUI aizņemas piecas SmartLynx lidmašīnas, lai sniegtu pakalpojumus no Getvikas, Mančestras un Donkasteras lidostām, kā arī divas lidmašīnas no Lietuvas aviokompānijas Avion Express Flights no Getvikas.
Transporta sekretārs Grants Šapss līdz šim ir pretojies aviokompāniju, lidostu un lidlauka pakalpojumu sniedzēju prasībām ļaut ārvalstu strādnieku pieplūdumam atvieglot nodarbinātības krīzi, kas šogad ir radījusi postu Apvienotās Karalistes lidostās.
Prezidenti vēlas, lai valdība apsvērtu iespēju piedāvāt pagaidu vīzas, kas līdzīgas tām, kādas tiek izsniegtas augļu lasītājiem, mūziķiem un reliģiskām personām, lai aizpildītu darbaspēka trūkumu.
Tomēr Šapss uzstāja, ka “lielāka imigrācija” nav atbilde uz aviosabiedrību nozares problēmām.
Saprotams, ka aviokompāniju vadītāji pagājušajā piektdienā brīdināja Transporta departamenta amatpersonas, ka aviokompānijas izmantos arvien lielāku skaitu lidmašīnu, kas peld ar ārvalstu karogu, tikai ar Apvienotajā Karalistē reģistrētu lidmašīnu strukturālo skaitu, ja ministri nemainās imigrācijas likumus.
Tiek lēsts, ka vairāk nekā 2,5 miljoni pasažieru ieceļos Apvienotajā Karalistē un izceļos no tās ar trīs aviokompāniju lidmašīnām, kas reģistrētas ārvalstīs un kurās strādās aizjūras apkalpe.
Aviokompānijas izteikušās, ka “pilna servisa līzings” ir ierasta prakse nozarē. Nekas neliecina, ka viņa pārkāptu kādu no Apvienotās Karalistes imigrācijas likumiem.
Kāds avots aviokompānijā sacīja, ka tas nav dzīvotspējīgs veids, kā nogādāt Eiropas darbaspēku Apvienotajā Karalistē, jo tas ir daudz dārgāks un “tikai rezerves variants, jo nozarei nepieciešama īstermiņa jauda”.
Cits skatītājs teica, ka tas ne vienmēr ir bijis dārgāks, bet gan atkarīgs no piedāvājuma un pieprasījuma pēc pārpalikuma lidmašīnām konkurējošo aviosabiedrību vidū.
British Airways pārstāvis sacīja: “Lai nodrošinātu mūsu klientiem piekļuvi pēc iespējas vairākiem galamērķiem, mūsu partneru aviokompānijas veic dažus Eiropas lidojumus mūsu vietā, kamēr mēs turpinām atjaunot savu darbību.”
EasyJet un TUI atteicās komentēt.
Tomēr Shapps kungs apsver iespēju mīkstināt noteikumus, kas neļauj aviokompānijām samazināt savus grafikus lidostās ar ierobežotu kapacitāti, piemēram, Hītrovas un Getvikas lidostās, kur pacelšanās un nolaišanās laika nišas ir ļoti pieprasītas un katra ir vērta desmitiem miljonu mārciņu.
Satiksmes ministrs jau ir kritizējis pārvadātājus par sēdvietu pārdošanu lidojumos, kurus tie nav varējuši veikt.
DfT amatpersonas šajā nedēļas nogalē izdeva ārkārtas ieteikumu par “70:30 noteikumiem” šovasar. Tas varētu nozīmēt, ka aviokompānijām 70% lidojumu ir jāveic lidostās ar ierobežotu kapacitāti vai jānodod laika nišas nozares koordinatoram.
Saskaņā ar nozares avota teikto, padoms aviokompānijām tika nodots pagājušajā piektdienā un tika dots līdz pirmdienai, lai atbildētu.
Pagājušajā nedēļā Getvika pirmo reizi vēsturē ierobežoja lidojumu skaitu, kas varētu pacelties un nolaisties lidostā, lai apstrādātu aviokompāniju atcelšanu tajā pašā dienā.
Tā nosaka maksimālo robežu 825 jūlijā un 850 augustā, kas nozīmē, ka būs jāsamazina līdz pat 4000 lidojumu, izjaucot vasaras brīvdienas simtiem tūkstošu britu.
