Prezidents Džo Baidens piektdien Parīzē tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, jo ASV notiek sadursmes ar savu sabiedroto un Kremli par lēmumu atļaut Kijevai veikt triecienus Krievijas iekšienē, izmantojot amerikāņu ieročus.
Tikšanās Francijas galvaspilsētā notiek laikā, kad Ukrainas armiju izdara spiediens no jaunas Krievijas ofensīvas ziemeļos un pastiprinātiem uzbrukumiem austrumos, un tas ir bīstams brīdis, kas licis tās līderiem izdarīt spiedienu uz sabiedrotajiem, lai tie atvieglotu Rietumu ieroču ierobežojumus.
Tas notiek arī pēc D-dienas 80. gadadienas pasākumiem Normandijā, kuros Zelenskis piedalījās un kur Baidens vilka paralēles starp šo izšķirošo cīņu par Eiropas atbrīvošanu no nacistu kundzības un Ukrainas pašreizējo cīņu pret Krieviju.
Baidens un Zelenskis tikās Baltajā namā decembrī, kad Ukrainas līderis ieradās uz Kongresu, lai apstiprinātu jaunu militāro palīdzību saviem spēkiem, kas cīnās frontes līnijās. Taču Kijeva ir kļuvusi neapmierināta ar militārās palīdzības tempu.
Paredzams, ka Baidens paziņos par ieroču paketi 225 miljonu dolāru apmērā, Parīzē tiekoties ar Zelenski pēc tam, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš uzņem abus līderus, ceturtdien deva Kijevai stimulu.
Makrons paziņoja, ka Francija nodrošinās savus iznīcinātājus “Mirage” un apmācīs Ukrainas karavīru brigādi, taču detaļas uzreiz nebija skaidras.
Spriedze starp Kijevu un Maskavas sabiedrotajiem sasniegusi visu laiku augstāko līmeni pēc lēmuma ļaut Ukrainai ierobežoti izmantot Rietumu piegādātos ieročus, lai dotu triecienus militāriem objektiem Krievijas pierobežas reģionos.
Neskatoties uz šo maiņu, Kijevas spēki joprojām ir mazāki un pārspēti, un Zelenskis prasa vairāk.
Viņš jau ir teicis, ka ar ierobežotu ierobežojumu atvieglošanu nepietiek, un viņš uzskata, ka Ukraina vēlas izmantot citus tāla darbības rādiusa Rietumu ieročus, lai uzbruktu dziļāk ienaidnieka teritorijā.
Taču jaunais atbalsts Ukrainai ir saniknojis Kremli. Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien brīdināja, ka viņš varētu izvietot ieročus valstīs, kas varētu uzbrukt Rietumiem kā atriebība, un sacīja, ka Vašingtona un tās partneri kļūdās, pieņemot, ka viņš nekad neizmantos kodolieročus.
Vēlāk piektdien Putins uzstāsies Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā, kur viņš, visticamāk, pieskarsies tām pašām tēmām.
Pēc jaunas ofensīvas uzsākšanas pagājušajā mēnesī viņa spēki Harkovas pierobežas reģionā kliboja, vēl vairāk saslogojot Ukrainas armijas ierobežotos resursus. Lai gan pirmajās uzbrukuma nedēļās Krievija pārņēma kontroli pār vairākiem ciematiem, šķiet, ka Kijevai izdevās apturēt uzbrukumu.
Baidens ceturtdien intervijā norādīja, ka Vašingtona joprojām ir piesardzīga, uzsverot, ka Kijeva joprojām nevar izmantot amerikāņu ieročus, lai uzbruktu dziļi Krievijai, piemēram, lai mērķētu uz Maskavu vai pašu Kremli.
Bet viņš tomēr sniedza retorisku atbalstu Kijevas lietai, tieši saistot to ar sabiedroto cīņu pret Ādolfu Hitleru.
Uzstājoties D-dienas ceremonijā Normandijas Amerikas kapsētā, Baidens Putinu raksturoja kā “tirānu, kas tiecas uz kundzību”.
Runājot par ASV atbalstu Eiropas pašreizējai cīņai pret Otrā pasaules kara veterāniem, viņš sacīja: “Mēs neatkāpsimies.” “Jo, ja mēs to darīsim, Ukraina tiks pakļauta.”
Baidens piektdien uzstāsies ar vēl vienu runu, piebalsojot bijušajam prezidentam Ronaldam Reiganam viņa runā par demokrātiju un brīvību Pointe du Hoc – Normandijas klintis, kas atdala pludmales, kur amerikāņu karaspēks nolaidās D-dienā.
