Trīs mazas nācijas, kas atrodas Eiropas ziemeļaustrumu tālajā stūrī un atrodas starp skandināvijas skandināvijas ziemeļu ziemeļiem un Krievijas caurdurošo lāci austrumos, Igaunija, Latvija un Lietuva jau sen sapņoja savus spēkus: 1989. gadā , starp masu protestiem, aicinot uz neatkarību no Padomju Savienības, pusmiljons cilvēku apvienojās cilvēku ķēdē, kas stiepās no Tallinas līdz Viļņai. Nepilnus divus gadus vēlāk piedzima trīs neatkarīgās Baltijas valstis.
Kaut arī Baltijas reģiona filmu veidotājiem šogad Kannās var nebūt tikpat spēcīga klātbūtne, Latvijas Nacionālā kino centra, Igaunijas Kino institūta un Lietuvas Kino institūta kopīgie centieni liecina par trīs valstu apņemšanos stiprināt savas attiecības kā viņi strādā. Lai kopīgi veicinātu viņu augošās nozares.
Vairāk no Variety
“Mazākā mērā sadarbība starp Baltijas filmu industrijām vienmēr ir bijusi,” saka Igaunijas Filmu institūta izpilddirektore Edīte Sepa. Tomēr pirms četriem gadiem triju Baltijas valstu filmu centru vadītāji parakstīja pirmo starpvalstu sadarbības līgumu, lai labāk koordinētu viņu kopīgās aktivitātes nozares pasākumos, kā rezultātā radās virkne iniciatīvu, kuru mērķis bija pievērst Baltijas reģiona filmu veidotājus uzmanības lokā.
Trīs filmu centru atbalstīti seši izcili producenti no Baltijas reģiona šogad Kannās kāpa producentu tīkla ietvaros, uzsverot viņu veikto darbu reģionā. Gada laikā tiks demonstrēta arī Baltijas talantu grupa Kan tirgus Pasākumi, kas demonstrē gaidāmos projektus, kas tiek gatavoti pasaules tirgum.
Kā Baltijas reģiona vadošā festivāla un nozares konference Tallinas Melno nakšu filmu festivāls Tās nozares platforma Industry @ Tallinn & Baltic Event ir filmu veidošanas centrs reģionā, nodrošinot ne tikai vitrīnu Baltijas filmu industrijai, bet arī pulcēšanās vietu nozares profesionāļiem no visas pasaules.
Šogad abi notikumi pirmo reizi būs redzami Kroisetē, kur Tallinas melnās naktis dodas uz Kannām, prezentējot piecas mākslas filmas, kas apkopotas nozares profesionāļiem, kas sapulcējušies ikgadējā Pix-in-post laikā Kannu filmu tirgū, savukārt Industry @ Co -Produkcijas tirgus pievienosies pasākumam. Tallinas un Baltijas valstu pasākums notiks kopražošanas dienā Kannas Markē ar septiņiem daudzsološiem projektiem no visas Eiropas.
Izlasē “Dodas uz Kannām” ir iekļauts Dorotijas van den Berghes “Round Trip” – jautrs un mierinošs beļģu trilleris par kravas automašīnas šoferi, kurš negribīgi lidmašīnā ved bezceļnieku. Viktora Lakišova “Pinokio un dzīves ūdens”, visai ģimenei draudzīga animācijas filma no Igaunijas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijas par slavenā zēna-lelles piedzīvojumiem; un Tinatin Kajrishvili “Citizen Saint”, Gruzijas, Francijas un Bulgārijas kopražojums par mazpilsētu kalnračiem, kuri atklāj, ka pirms gadsimtiem krustā sistais svētais ir atgriezies un dzīvo viņu vidū.
Tallinas Black Knights direktore Tīna Loka saka, ka tā ir atlase, kuras mērķis ir “parādīt festivāla daudzveidību, piesaistīt filmu profesionāļus piedalīties un nedomāt, ka Industry @ Tallinn & Baltic Event nodarbojas tikai ar Baltijas projektiem”.
Tikmēr kopražojuma dienas izrāde ir “vairāk veltīta reģionālajiem projektiem, bet arī partneriem visā pasaulē, kuri, iespējams, sadarbojas ar mūsu vietējiem filmu veidotājiem”, saka Loks. Viens no izcilākajiem notikumiem ir rakstnieka un režisora Marko Ratta “8 skati uz Biwa ezeru” – revolucionāra drāma, kas apvieno japāņu un igauņu mākslas tradīcijas, izmantojot astoņus savstarpēji saistītus mīlas stāstus. Rakstnieks un režisors Deiviss Somanis “Miras klusums” ir vēsturiska drāma par kluso kino un teātra zvaigzni Latvijā, kas uzņemta ap Otrā pasaules kara laiku. un “Aliyah”, Izraēlas un Krievijas kopražojums, ko veidojis rakstnieks un režisors Dikels Berensons, par jaunu ukraiņu sievieti, kura mācās kļūt par skolotāju Izraēlas armijā.
“Izlase atspoguļo to, ka Baltijas filmu nozare visās trīs valstīs ir labā stāvoklī un, iespējams, pats galvenais, ka ir jauna talantīgu jauno filmu veidotāju paaudze,” saka Loks.
Seps saka, ka šo talantu popularizēšana ir būtiska Kannās plānotajās aktivitātēs. Viens no viņas mērķiem pie Igaunijas Kino institūta stūres ir “padarīt Igaunijas filmas, talantīgus filmu veidotājus un jaunus aizraujošus projektus pamanāmākus starptautiskajos tirgos”.
Un šogad tas ietver izcilu sasniegumu ar 6. kameras (attēlā) atlasi galvenajam konkursam Kannās. Filmas kopražotājs ir igauņu mazākumtautību somu režisors Juhu Kosmanens, un to ir sarakstījuši jaunie igauņu scenāristi Anders Feldmanis un Livia Ullmann. “Tas mums ir mazs, bet svarīgs sasniegums,” saka Seps.
Tas izceļ to, ko EFI raksturo kā “mazu, bet ļoti daudzveidīgu filmu nozari”, kas pēdējos gados ir palielinājusi savu produkciju, vienlaikus izveidojot lojālu auditoriju mājās: Pērn Igaunijas filmas lepojās ar 27% tirgus daļu vietējā kasē. Valsts piesaista arī vairāk ārzemju attēlu, izmantojot naudas atlaidi līdz 30%, kas ir viens no faktoriem, kas tai palīdzēja piesaistīt Tallinā Kristofera Nolana revolucionāro filmu Tenet.
Neskatoties uz koronavīrusa pandēmijas izraisīto bloķēšanu pagājušajā pavasarī, Lietuvai ir bijis visveiksmīgākais vietējās kino industrijas gads kopš 2014. gadā ieviestā 30% nodokļu atlaide, producentiem ražošanai nopļaujot 11,3 miljonus eiro (13,5 miljonus ASV dolāru). no stimulēšanas shēmas 2020. gadā, savukārt iekšzemes izdevumi no starptautiskās ražošanas sasniedza gandrīz 27 miljonus eiro (32,1 miljonu ASV dolāru), kas arī ir rekords. Kopumā finansējumu saņēma 58 jauni vietējie un ārvalstu produkti un kopražojums, kas gandrīz dubulto summu no 2019. gada.
Tikmēr filmu nozare Latvijā uzplauka, un pēdējie divi gadi pirms pandēmijas pārspēja rekordus ražošanas apjoma un auditorijas skaita ziņā. Neskatoties uz pandēmiju, filmēšana turpinājās pilnā sparā 2020. gadā, Nacionālajam kino centram norādot, ka 2021. un 2022. gada otrajā pusē paredzēts demonstrēt vairāk nekā 50 mākslas filmas.
“Viena no mūsu vissvarīgākajām iniciatīvām bija piesaistīt lielāku finansējumu un izveidot īpašu filmu programmu, kas veltīta Latvijas simtgadei,” saka Kino centra direktore Dita Rietuma. Apvienojumā ar papildu centieniem tirgot vietējo kino, tādas iniciatīvas kā šīs ir “ļāvušas mums palielināt ražošanas jaudu, piesaistīt papildu auditoriju un notvert gandrīz 20% no Latvijas filmu kinoteātru tirgus daļas pēdējo trīs gadu laikā”.
Šīs uzmundrinošās pazīmes ļāva trim nozarēm pievērsties nākotnei. Viena no pašlaik izskatāmajām iniciatīvām ir Baltijas Filmu un televīzijas fonda izveidošana, lai atbalstītu filmu un sēriju ražošanu un izplatīšanu starp trim valstīm. “Tāpat kā Eurimages, arī jaunajam fondam jākļūst par” pēdējo institūciju “projekta reģionālā finansējuma plānā,” saka Seps. “Bet papildus tam fonds atbalstīs mūsu filmu izplatīšanu reģionā, Eiropā un ārpus tās.”
Tikpat svarīgi ir stāties pretī vairāk eksistenciāliem draudiem ne tikai nozarei, bet arī planētai. Igaunijas filmu veidotāji ir koncentrējušies uz klimata pēdas samazināšanu, cenšoties panākt videi draudzīgāku nozari, sākot ar augsto tehnoloģiju virtuālās ražošanas centra izveidi, kas varētu mazināt nozares paļaušanos uz fotografēšanu uz vietas, līdz pat parka izveidošanai Tallinā, kur katrs jauns koks tiks veltīts Stādīt cilvēkiem, kuri atstāja pēdas Tallinas Melno nakšu filmu festivālā.
“Šie pandēmijas laiki ir patiešām visu mainījuši, tāpat kā mūsu modeļi,” saka Loks. “Cerams, ka mēs varam palīdzēt pēc pandēmijas atkopties, palīdzēt cilvēkiem atgriezties normālā stāvoklī, bet tajā pašā laikā mēs domājam, ko nozīmē” dabiskā pasaule “? Ir kļuvis svarīgāk domāt par to, ko nozīmē būt pārdomāta nozare. vides, filmu festivāls un liela mēroga kultūras pasākums “.
“Pagājušais gads mums visiem bija ļoti atšķirīgs, un tā rezultātā nozare mainās,” piebilst Seps. “Kā tas mainās un kurp mēs ejam, es neesmu pārliecināts, vai mēs to tiešām varam definēt. Esot teicis, ka mums kā mazai valstij jābūt elastīgiem.”
Labākais sortiments
parakstīties par Dažādi jaunumi. Lai uzzinātu jaunākās ziņas, sekojiet mums Facebook sociālo tīklu vietneUn Twitter, Un Instagram.
