Igaunija, Latvija un Lietuva pirmdien slēdza savas robežas lielākajai daļai Krievijas pilsoņu, reaģējot uz Krievijas plašo iekšzemes atbalstu karam Ukrainā.
Saskaņā ar saskaņoto ceļošanas aizliegumu krieviem, kuri vēlas ceļot uz Baltijas valstīm kā tūristi, biznesa, sporta vai kultūras nolūkos, netiks atļauts ieceļot pat tad, ja viņiem būs derīgas vīzas ES bezčeku Šengenas zonai.
Triju Baltijas valstu un Polijas premjerministri šomēnes vienojās pārtraukt Krievijas pilsoņu uzņemšanu, sakot, ka šāds solis aizsargās četru ES dalībvalstu drošību.
Krievija ir agresīva un neprognozējama valsts. Trīs ceturtdaļas tās pilsoņu atbalsta karu. Pirmdien Lietuvas iekšlietu ministre Agni Belutaita sacīja, ka ir nepieņemami, ka cilvēki, kas atbalsta karu, var brīvi ceļot pa pasauli, uz Lietuvu un Eiropas Savienību.
“Šāds atbalsts karadarbībai var radīt draudus mūsu valsts un visas Eiropas Savienības drošībai,” viņa piebilda.
Aizliegums ietver izņēmumus humānu apsvērumu dēļ, ES pilsoņu ģimenes locekļiem, Krievijas disidentiem, apkalpojošiem diplomātiem, transporta darbiniekiem un krieviem, kuriem ir 26 Šengenas valstu ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas vai vīzas.
Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kaminskis pirmdien parakstīja noteikumus, kas 26.septembrī stāsies spēkā Centrāleiropas valsts ar karu saistītais aizliegums Krievijas ceļotājiem. Polija, kas robežojas ar Krievijas cietoksni Kaļiņingradu, turpina noteikt stingrus ierobežojumus ārvalstu viesiem, kas palikuši no koronavīrusa. -19 pandēmija.
Polijas austrumu pilsētā Belostokā kāds no Krievijas Kultūras un izglītības asociācijas Polijā biedrs sacīja, ka jaunam aizliegumam būtu bijusi lielāka ietekme, ja pandēmijas ierobežojumi nebūtu lielā mērā ierobežojuši ceļošanu ar Krieviju.
“Pēc vairāk nekā divu gadu ierobežojumiem mēs neredzam nekādas izredzes uz uzlabojumiem, un tas ir sliktākais,” ziņu aģentūrai The Associated Press sacīja Polijas pilsonis Andžejs Romančuks.
Viņš sacīja, ka teritorijas abpus Polijas robežai ar Kaļiņingradu tiks ekonomiski ievainotas, jo pierobežas satiksme tur veicina vietējo tirdzniecību. Krievi iepērkas arī tādās Polijas pilsētās kā Varšava vai Krakova.
Šogad Polijā šķērsoja vairāk nekā 65 000 krievu, līdzīgi kā pagājušā gada attiecīgajā periodā, taču desmit reizes mazāk nekā pirms pandēmijas.
Lietuvas Iekšlietu ministrija pavēstīja, ka, sākot no pusnakts, ieceļošana šajā valstī liegta 11 Krievijas pilsoņiem. Lielākā daļa no viņiem mēģināja iekļūt pa sauszemi no Kaļiņingradas vai Baltkrievijas. Nav ziņu par negadījumiem.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu sacīja Somijas laikrakstam Helsingin Sanomat, ka Krievijas lidojumi rada bažas par drošību, jo “mēs zinām, ka Krievijas spiegi ir izmantojuši viltotas personas apliecības un veikuši dažādas darbības Eiropā, izmantojot tūristu vīzas”.
Igaunijā ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju kopš Krievijas kara sākuma pret Ukrainu ir reģistrēti simtiem tūkstošu Krievijas pilsoņu robežšķērsošanas gadījumu.
Taču Baltijas valstis nevar liegt Krievijas pilsoņiem ieceļot caur citu Šengenas valsti. Viņi vēlas, lai līdzīgus ceļošanas ierobežojumus ieviestu visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis.
Eiropas Savienība jau ir aizliegusi gaisa satiksmi no Krievijas pēc tās iebrukuma Ukrainā. Taču pirms aizlieguma krievi joprojām varēja ceļot pa sauszemi uz Igauniju, un šķita, ka tad viņi lidoja uz citiem Eiropas galamērķiem.
Pagājušajā mēnesī ES samitā 27 bloka dalībvalstu viedokļi par to, vai noteikt plašu vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem, bija dalīti starp vēlmi palielināt spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un bažām par parasto krievu sodīšanu, kuri, iespējams, pat neatbalsta viņu. valsts.. Karš pret Ukrainu.
Eiropas Savienība jau maijā pastiprināja vīzu ierobežojumus Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem, bet Polija un Baltijas valstis aicinājušas noteikt plašāku aizliegumu tūristiem. Vācija un Francija vada kampaņu, lai pastiprinātu vīzu ierobežojumus krieviem, nevis noteiktu tiešu aizliegumu.
Čehija, kurai nav kopīgas robežas ar Krieviju, bija viena no pirmajām ES valstīm, kas pārtrauca vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, piekrītot šim pasākumam nākamajā dienā pēc tam, kad Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā.
Trīs Baltijas valstis savulaik bija Padomju Savienības republikas, savukārt Polija un Čehija, kas toreiz bija Čehoslovākijas daļa, bija Maskavas satelīti. Šī pagātnes vēsture padara viņus īpaši jutīgus pret Maskavas agresiju Ukrainā.
___
Sekojiet visām AP ziņām par notikumiem saistībā ar karu Ukrainā vietnē https://apnews.com/hub/russia-ukraine.
___
Associated Press rakstnieki Jans Olsens Kopenhāgenā, Liudas Dapkus Viļņā, Lietuvā, Gerijs Tanners Tallinā, Igaunijā un Karels Janičeks Prāgā.
