Nebaidoties no atkārtotiem aicinājumiem pārtraukt migrantu – kas no Irākas uz Minsku dodas regulārajos reisos – nosūtīšanu pāri Eiropas Savienības robežai, Baltkrieviju apsūdz Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas “hibrīdkarā”.
Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos tika ievietots video, kurā redzams, kā Baltkrievijas robežsargi stumj migrantus pāri robežai Lietuvā.
Bijusī Lietuvas eirodeputāte un aizsardzības ministre Rasa Jukņevičini žurnālam “Parlaments” paskaidroja: “Salzeninku apgabalā, Gintara Agones robežstacijas pārvaldītajā sadaļā, ar bruņām un nemieru kontroles iekārtām bruņoti baltkrievu karavīri iegrūda Lietuvā 35 nelegālo migrantu grupu un iebrauca pašu teritoriju. ”
ETP grupas deputāts piebilda, ka arī Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms “īsteno karu plašsaziņas līdzekļos un izplata dažādus melus par nelegālajiem imigrantiem”, brīdinot, ka “tā nav ierastā imigrācija, kā mēs to pieredzējām 2015. gadā. Manuprāt. , Kremlis ir aiz muguras un skatās, kā mēs to pārvaldīsim. “situācija”.
Kad Eiropas Parlamenta prezidents Deivids Sasoli nākamajā dienā pēc negadījuma apmeklēja Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, viņš ierosināja Baltkrievijai piemērot bargākas sankcijas.
Nedēļas nogalē ar videokonferences starpniecību tikās Polijas, trīs Baltijas valstu, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas premjerministri, lai apspriestu krīzi. Viņi nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā pauda “nopietnas bažas”.
“Šī nav emigrācija, kā tas bija ierasts 2015. gadā. Manuprāt, Kremlis ir aiz tā, un tas vēro, kā mēs pārvaldīsim šo situāciju.” Eiropas Parlamenta deputāte un bijusī Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Jukņevičini
Polijas Mateušs Moraveckis, Lietuvas Ingrīda Simonetto, Latvijas Artūrs Krišaniss Karičs un Igaunijas Kaja Kallass – pēdējie divi ievērojamie Eiropas Parlamenta deputāti – paziņoja, ka “mums ir skaidrs, ka pašreizējā krīze ir sistemātiski plānota un organizēja Aleksandra Lukašenko režīms.
Viņi turpināja: “Migrantu izmantošana, lai destabilizētu kaimiņvalstis, ir acīmredzams starptautisko tiesību pārkāpums, un to raksturo kā jauktu uzbrukumu Latvijai, Lietuvai un Polijai un līdz ar to arī visai Eiropas Savienībai.”
Viņi apgalvo, ka, lai gan ES ārējo robežu aizsardzība ir dalībvalstu “pienākums”, tā ir arī “kopīga ES atbildība” un ka tai “jāpievērš pienācīga politiskā uzmanība ES līmenī un jāpiešķir pienācīgs finansējums”.
Četri valdību vadītāji arī aicināja ANO, jo īpaši Drošības padomi, pievērsties šim jautājumam, un “Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu jautājumos veikt efektīvus pasākumus, lai veicinātu šīs situācijas atrisināšanu, un pieprasīt, lai Baltkrievija pilda savas starptautiskās saistības … Baltkrievijai jāuzņemas pilna atbildība par cilvēkiem, kuri organizējās, ierodoties savās zemēs. ”
Vienlaikus premjerministri solīja “nodrošināt visu nepieciešamo aizsardzību cilvēkiem, kuri ieceļo mūsu valstī ar starptautisko bēgļu tiesību nosacījumiem”.
Tomēr, runājot ar žurnālu Parliament, Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas ECR grupas Roberts Zels komentēja, ka lielākā daļa migrantu ierodas Baltkrievijā ar tūristu vīzām no Irākas, bet pēc tam noslēpumainā kārtā pazaudēja vīzas un pases, kad mēģināja. robeža. robežās. Eiropas Savienība.
“Ja jums ir pamatots un patiess pieteikums bēgļa statusa iegūšanai un jūs atrodaties Baltkrievijā, varat doties uz ES vēstniecību Minskā; jums nav jācenšas šķērsot robežu nelegāli.”
“Mums ir skaidrs, ka pašreizējo krīzi sistemātiski plānoja un organizēja Aleksandra Lukašenko režīms. Migrantu izmantošana kaimiņvalstu destabilizēšanai ir acīmredzams starptautisko tiesību pārkāpums un tiek raksturota kā jaukts uzbrukums Latvijai, Lietuvai, Polija un tādējādi pret visu Eiropas Savienību ” Premjerministru Mateuša Moraveči, Ingrīdas Simoneti, Artūra Krišanisa Karičes un Kajas Kallas kopīgais paziņojums
Latvijas mediji ziņoja, ka valsts piektdien uzņēma 41 imigrantu no Baltkrievijas, lai apstrādātu bēgļa statusu.
Trīs tieši skartās valstis ir vai nu sākušas uzstādīt robežas, vai arī ir aizņemtas. Trešdien Polija uz robežas ar Baltkrieviju izvietoja 900 karavīru.
Savukārt Lukašenka pirmdien izrādījās neuztraucies par pieaugošo denonsēšanu, un Baltkrievijas ziņu aģentūra BELTA ziņoja, ka Polija patiesībā izraisa robežkonfliktu.
Viņš apgalvoja, ka pēdējie migranti, kas sasnieguši robežu, ir afgāņu bēgļi, kas dodas uz rietumiem, kuri “piezvanīja viņiem un apsolīja viņus visus uzņemt”.
Aģentūra citēja Lukašenkas teikto: “Ko darīja poļi? Viņi Polijas teritorijā sagūstīja (es nevaru to raksturot savādāk) aptuveni 50 cilvēkus. Šie cilvēki teica, ka ceļo uz Vāciju pēc Mutera Merkeles uzaicinājuma Apdraudot viņus ar ieročiem un šaujot gaisā, poļi piespieda viņus pārcelties uz robežu ar Baltkrieviju.
Taču ievērojamie Eiropas Parlamenta struktūru locekļi, kas iesaistīti attiecībās ar Baltkrieviju, kuri lūdza komentēt šo rakstu, nebija pārliecināti par Baltkrievijas situācijas formulējumu.
Roberts Pedro, S&D grupas Polijas delegācijas vadītājs, delegācijas vadītājs Baltkrievijā, šai vietnei sacīja, ka “Baltkrievijas režīma pretīgā migrantu, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem, ekspluatācija ir daļa no hibrīda pasākuma, kura mērķis ir izdarīt spiedienu par Briseli, reaģējot uz tās ceturto sankciju kopumu, kas skāra nozīmīgas Baltkrievijas ekonomikas daļas. ”
“Baltkrievijas režīma nicināmā migrantu, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem, ekspluatācija ir daļa no hibrīda pasākumiem, kuru mērķis ir izdarīt spiedienu uz Briseli, reaģējot uz tās ceturto sankciju kopumu, kas ir sabojājis nozīmīgas Baltkrievijas ekonomikas daļas.” Polijas S&D grupas deputāts Roberts Biedroņs, Eiropas Parlamenta delegācijas Baltkrievijā vadītājs
Apgalvojot, ka var būt maz šaubu, ka robežkrīzes saasināšanos organizēja Baltkrievija, lai destabilizētu Eiropas Savienības austrumu dalībvalstis, Pedro sacīja, ka ir “ārkārtīgi svarīgi” rast kopēju risinājumu šai krīzei.
Sekojot Deivida Sasoli komentāriem pagājušajā nedēļā, Pedro sacīja, ka Eiropas Parlaments “turpina uzstāt, ka ES jābūt vērienīgākai, īstenojot ierobežojošus pasākumus pret Baltkrievijas režīmu”.
“Eiropas Komisijai un Padomei jāsāk – bez turpmākas kavēšanās – sagatavot piekto sankciju kopumu, kas vērsts pret daudz lielāku vienību skaitu, kā arī personām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem vai piedalās tajos, tostarp par nelegālās imigrācijas regulēšanu ES. ”.
Vidējā termiņā ievērojamākie politiķi skartajās valstīs, kā norāda Rasa Jukņevičini, aicina “jaunu stratēģiju šādu jauktu draudu apkarošanai, kā arī imigrācijas un patvēruma politikas pārskatīšanu”.
Īstermiņā reaģēšanas stratēģija šķiet efektīvāka, un lielākā daļa manu tautiešu to, visticamāk, sapratīs kā nepieciešamu pašaizsardzībai.
Tomēr Polijas tiesiskuma eksperts Jakobs Jaračevskis no Berlīnē bāzētās nevalstiskās organizācijas “Democracy Reporting International” pirmdien ar tvitera pavedienu izdeva juridisku piesardzību:
“Polijas un Baltkrievijas robežas reakcija-izņemot visas cilvēktiesību/starptautisko tiesību problēmas, likums, kas ļauj atsaukt robežsargus, tika ieviests ar sekundārajiem tiesību aktiem-ministru dekrētu. Tas ir tiesiskuma jautājums.”
Viņš turpināja: “Neatkarīgi no atbilstības starptautiskajiem standartiem, šāds likums, jo tas ierobežo cilvēktiesības un brīvības, bija jāievieš Parlamentam kā likums. Mēs redzam, ka Polijā valdības modelis ignorē tiesību aktus, izmantojot sekundāros tiesību aktus. “
“Šis modelis pārsniedz Poliju, kā mēs noskaidrojām savā nesenajā pētījumā par COVID-19 un tiesiskumu, un valdības visā Eiropā arvien vairāk pieņem sekundāros tiesību aktus kā līdzekli krīžu risināšanai, proti, tiesību un brīvību ierobežošanai.”
