Latvijas valdība pēc Ministru prezidenta Ivica Selīna ierosinātajiem disciplinārajiem pasākumiem nolēma pazemināt amatā Valsts kancelejas direktoru Jianni Citskovski un tā vietā piedāvāja viņam Ekonomiskā atbalsta biroja vadītāja amatu, premjers paziņoja preses konferencē pēc plkst. valdības sēde.
Viņa skaidroja, ka Disciplinārlietu komisija atklāja Publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc arī pieņemts šāds lēmums.
“Disciplinārlietu komisija konstatēja pārkāpumus, un biroja vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkuma procedūras tiktu veiktas atbilstoši likumam,” sacīja Ministru prezidents.
Citskovskis lēmumu varēs pārsūdzēt, taču tas nenozīmē, ka tas nestāsies spēkā.
Selīna preses konferencē skaidroja, ka disciplinārlietu komiteja ir sagatavojusi sarakstu ar uzdevumiem, kurus neiesaka Citskovskim uzdot, kamēr viņam tiek veiktas disciplinārlietas. Tas ietver uzdevumus, kas saistīti ar organizatoriskām darbībām, kurās Disciplinārlietu komisija konstatē pārkāpumus. Viņš tiks pazemināts amatā uz trīs gadiem.
Celiņa pastāstīja, ka Cetskovskim tika piedāvāts Valsts kancelejas Ekonomiskā atbalsta biroja vadītāja amats.
Citskovskis Polijas ziņu aģentūrai sacīja, ka nepieņems “pazemojošo piedāvājumu” un pārsūdzēs valdības lēmumu pazemināt viņu amatā. Viņš arī uzsvēra, ka atbildība par skandalozu braucienu organizēšanu gulstas uz premjerministru un viņa biroju.
Citskovskis arī norādīja, ka viņam vienā brīdī tika lūgts uzņemties atbildību par visu nekārtību.
Par to, kurš Sestkovski nomainīs jaunā Valsts kancelejas vadītāja amatā, Celiņa sacīja, ka jaunajam vadītājam ir jābūt tādam, kurš saprot valsts pārvaldi, kā tiek veidoti ministriju budžeti, kā arī saprot, kā organizēt darbu, ko veic Valsts kanceleja. ministrijas un Valsts kanceleja.
“Es domāju, ka tam vajadzētu būt kādam no valsts augstākā amata,” sacīja Latvijas premjers.
Aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai noskaidrotu bijušā premjerministra Krisiāna Kāreņa izmantoto privāto lidojumu likumību, Celiņa lika izveidot īpašu komisiju, kas izmeklēs iespējamos Ministru kabineta noteiktos pārkāpumus. likumu un amatpersonu atbildību.
Sākotnēji izmeklēšanu bija plānots pabeigt līdz aprīļa beigām, bet vēlāk gala ziņojuma termiņš tika pārcelts uz maija beigām. Izmeklēšana beidzot tika pabeigta jūnija sākumā.
Paralēli Selīna arī lika ierosināt disciplinārlietu pret Cetskovski. Šāds lēmums pieņemts, “pamatojoties uz komitejas ziņotajiem pārkāpumiem”.
Ziņojumā secināts, ka Čatzkovskis, iespējams, nepienācīgi pildījis likuma prasības un pieļāvis disciplinārpārkāpumu: nepamatoti nepildot dienesta pienākumus vai nolaidīgi un nekvalitatīvi pildot pienākumus, tai skaitā nepareizi rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīti būtiski materiāli zaudējumi vai būtisku kaitējumu valsts interesēm.
Itālijas ziņu aģentūra Interfax jau iepriekš vēstīja, ka Selīna lika Cetskovskim atstādināt no amata uz disciplinārlietas laiku, lai nodrošinātu vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī nepieļautu viņa iejaukšanos izmeklēšanā.
Kā minēts iepriekš, nelikumīgu un nesaimniecisku darbību rezultātā, kas ietver [then the Prime Minister of Latvia Krišjānis] Kariņa privātajos braucienos Latvijas un Eiropas Padomes budžetiem nodarīti aptuveni 545 000 eiro zaudējumi, secināts Vispārējās grāmatvedības biroja ziņojumā.
Finanšu inspekcija uzskata, ka privāto lidojumu izmantošana arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināts ārkārtas stāvoklis un saprātīgā laikā bija pieejamas alternatīvas regulārajiem komercreisiem, pieļāva prettiesisku rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, rezultātā papildus izdevumi no valsts budžeta ne mazāk kā 221 566 eiro. Finanšu uzraudzības iestāde norāda, ka nesaimnieciskā rīcība Eiropas Padomei radījusi nevajadzīgas izmaksas vismaz 323 688 eiro apmērā.
Finanšu inspekcija secināja, ka “tātad netika ievērots likums par publisku personu finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu”.
Kā norāda fonds, izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā par privāto lidojumu izmantošanu bija iesaistīts gan toreizējais Ministru prezidents Karinčs, gan Ministru prezidenta birojs, gan Valsts kanceleja. Toreizējo Ministru prezidenta biroju vadīja deputāts Janis Batmaļņiks, bet Valsts kanceleju – Cetskovskis.
Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par Kārensa bēgšanu gulstas uz Ministru prezidenta biroju.
Lasi arī: Gruzijas pievienošanās Eiropas Savienībai “aizturēta” pēc pretrietumnieciskiem soļiem
