autors: Amerika Ernandess
Latvijas apgabaltiesa apstiprinājusi, ka bijušais Latvijas Centrālās bankas prezidents Elmārs Rimsviks jūlijā Londonā sniegs liecību starptautiskās šķīrējtiesas lietā par iespējamu reketu virknē naudas atmazgāšanas un korupcijas skandālu.
Noklausīšanās, kas notika Krievijas izcelsmes Latvijas bankas īpašnieka tiesvedības rezultātā, no jauna atvēra apkaunojošu nodaļu Eiropas Centrālajai bankai, kā arī Baltijas valstij, kas pēc naudas sērijas mēģināja labot savu tēlu. atmazgāšanas skandāli.
Naturalizētais Lielbritānijas pilsonis un bijušais PNB bankas, kādreizējās Norvik bankas, īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs iesūdz tiesā Latviju, apgalvojot, ka viņa bankas arests 2019.gadā noticis atriebības regulējošo pasākumu rezultātā, kas noteikti pēc tam, kad viņš nemaksāja kukuļus Rimšēvičam.
Rimšēvičs apsūdzības noraidījis un paziņojis, ka ir nomelnošanas kampaņas upuris.
Rimšēvičs, pildot Latvijas Centrālās bankas prezidenta pienākumus no 2001. līdz 2019. gadam, vadīja bijušo padomju valsti uz eiro un palīdzēja noteikt naudas cenu eiro valūtas blokā kā viens no galvenajiem politikas veidotājiem. Eiropas Centrālā banka.
Tagad viņš atrodas kriminālprocesā Latvijā, kur prokurori viņu apsūdz kukuļņemšanā un atvaļinājumu maksāšanā Krievijai 2010. un 2012. gadā apmaiņā pret citu Latvijas aizdevēju mīkstāku regulējošo attieksmi.
Rīgas rajona tiesa devusi atļauju Rimsifex, kurai liegts izbraukt no Latvijas un pret 10 000 eiro drošības naudu, no 1.jūlija līdz 15.jūlijam izbraukt no valsts uz Londonu, lai sniegtu liecības šķīrējtiesā, aģentūrai Reuters pavēstīja tiesas pārstāvis.
“Viņam ik pa laikam ir dota atļauja atstāt Latviju un viņš vienmēr ir atgriezies,” piebilda preses sekretārs, atsaucoties uz 2019.gada lēmumu atļaut Rimšēvičam apmeklēt ECB sanāksmes pirms viņa pilnvaru termiņa beigām.
Rimšēviča, Guseļņikova un Latvijas Republikas advokāti uz komentāru lūgumiem neatbildēja. Šķīrējtiesa ir konfidenciāla, kas nozīmē, ka Rimšēviča liecības sabiedrība neuzklausīs.
Šomēnes uzklausīšanas laikā gan Guseļņikova, gan Latvijas juristi varēs uzdot bijušo centrālās bankas prezidentu.
Latvija pievienojās eirozonai 2014. gadā un vēlāk nodeva savas lielākās bankas Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā, taču valsts ilgstoši cīnās ar stingrāku finanšu kontroli.
Kopš neatkarības iegūšanas no Krievijas 1991. gadā vairāk nekā ducis Latvijas banku ir reklamējušas sevi kā vārtus uz Rietumu tirgiem klientiem Krievijā un bijušās padomju valstīs, piemēram, Ukrainā, un solījuši klientiem Šveices stila konfidencialitāti.
(Andriosa Sitasa reportāža Rīgā; Rediģēja Džons O’Donels un Kristīna Finčere)
