Igaunija un Latvija sekoja šim piemēram Lietuvu uz priekšu Tā atteiksies no Pekinas vadītā CAEC formāta platformai sadarbībai starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un Ķīnu. Platformā, ko iepriekš sauca par 17+1, tagad bez Ķīnas ir 14 dalībnieki.
Šāds solis pieņemts saistībā ar Rietumu kritiku pret Ķīnu par pieaugošo militāro spiedienu uz demokrātiski pārvaldīto Taivānu, kuru Ķīna uzskata par savu teritoriju, un Pekinas attiecību stiprināšanu ar Krieviju tās iebrukuma Ukrainā laikā.
Kā jau minēju Ben Intelli ziņasLietuvas un Ķīnas attiecības saasinājās Pēc tam, kad pirmais ļāva Taivānai atvērt de facto vēstniecību pagājušā gada beigās.
Ārlietu ministrija norādīja, ka valsts turpmāka dalība Ķīnas grupā “vairs neatbilst mūsu stratēģiskajiem mērķiem pašreizējā starptautiskajā vidē”.
Igaunijas Ārlietu ministrijas runasvīri sacīja, ka Igaunija turpinās strādāt, lai izveidotu konstruktīvas un pragmatiskas attiecības ar Ķīnu, kas ietver ES un Ķīnas attiecību stiprināšanu saskaņā ar starptautisko sistēmu, kuras pamatā ir noteikumi un vērtības, piemēram, cilvēktiesības. BNSviena no Baltijas ziņu aģentūras, 12. augustā.
Abas valstis paziņoja, ka turpinās strādāt pie “konstruktīvām un praktiskām attiecībām ar Ķīnu”, vienlaikus ievērojot starptautiskos noteikumos balstīto kārtību un cilvēktiesības.
Ķīnas vēstniecības Rīgā (Latvijā) un Tallinā (Igaunijā) uz komentāru lūgumiem nekavējoties neatbildēja.
ES dalībvalstis 14+1 formātā šobrīd ir Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija ir to valstu vidū, kuras joprojām ir sadarbības formā. Rietumbalkānu valstis ir Serbija, Albānija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne un Bosnija un Hercegovina.
Čehijas Ārlietu ministrija maijā paziņoja, ka solījums par ievērojamām Ķīnas investīcijām un abpusēji izdevīgu tirdzniecību nav izpildīts. Aicina valsts parlamentā izkļūt no grupas.
Baltijas valstis Centrāleiropas un Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības koordinēšanā ir iesaistītas kopš 2012.gada. Igaunija pēc samita pagājušā gada februārī nepiedalījās nevienā no koordinācijas sanāksmēm.
Lietuva izstājās no saskaņošanas 2021. gada maijā. Valsts tagad nodarbojas ar ritošo tirdzniecību un Diplomātiskais strīds ar Ķīnu.
