Nāves gadījumu skaits Centrāleiropas valstīs svētdien pieaudzis pēc vairāku dienu ilgām lietusgāzēm, kas izraisīja plašus plūdus un piespiedu masveida evakuāciju.
Vairākas Centrāleiropas valstis jau skāruši smagi plūdi, tostarp Austrija, Čehija, Polija un… RumānijaNākamās pēc kārtas varētu būt Slovākija un Ungārija, ko izraisījusi zema spiediena sistēma no Itālijas ziemeļiem, kas kopš ceturtdienas reģionā ir atnesusi rekordlielu nokrišņu daudzumu.
Plūdi prasījuši sešu cilvēku dzīvības Rumānijā un pa vienam cilvēkam Austrijā un Polijā. Čehijas Republikā policija paziņoja, ka pazuduši pazuduši četri aizslaucīti cilvēki.
Tas vēl nav beidzies
Plūdi skāra lielāko daļu Čehijas reģionu, jo varas iestādes izsludinājušas augstāko brīdinājuma līmeni par plūdiem aptuveni 100 vietās visā valstī. Taču situācija bija sliktāka divos reģionos ziemeļaustrumos, kur pēdējo dienu laikā reģistrēts visvairāk nokrišņu, tostarp Jesiniki kalnos netālu no Polijas robežas.
Opavas pilsētā līdz pat 10 000 cilvēku no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita, kas ir aptuveni 56 000, tika lūgts atstāt savas mājas uz augstāku vietu. Glābēji izmantoja laivas, lai nogādātu cilvēkus uz drošām vietām Opavas upes plūstošo ūdeņu applūdušajā apkaimē.
“Nav iemesla gaidīt,” Čehijas sabiedriskajam radio sacīja pilsētas mērs Tomass Navratils. Viņš piebilda, ka situācija ir sliktāka nekā pēdējo postošo plūdu laikā 1997.gadā, kas pazīstami kā “Gadsimta plūdi”.
“Mums jākoncentrējas uz dzīvību glābšanu.” Ministru prezidents Pīters Fiala Tā svētdien paziņoja Čehijas valsts televīzija. Viņa kabinetam ir paredzēta sēde pirmdien, lai novērtētu zaudējumus.
Premjerministrs brīdināja, ka ļaunākais “vēl nav garām”, jo valsti pārņēma plūdi.
Prezidents Pīters Pāvels šķita optimistiskāks, sakot: “Ir skaidrs, ka mēs esam guvuši mācību no iepriekšējās krīzes.”
Vismaz 4 ir pazuduši, un ciemati ir izolēti
Tūkstošiem cilvēku tika evakuēti arī gandrīz pilnībā applūdušajā Krnovā un Česki Tescinā. Ūdens līmenis Oderas upē, kas ietek Polijā, sasniedza ārkārtēju līmeni Ostravas pilsētā un Bohuminā, izraisot masveida evakuāciju.
Ostrava, reģiona galvaspilsēta, ir trešā lielākā pilsēta Čehijā. Pilsētas mērs Jans Donals sacīja, ka tuvākajās dienās pilsētu sagaida lieli satiksmes traucējumi. Apkārtnē gandrīz nekursēja vilcieni.
Trakojošie ūdeņi iegremdēja pilsētas un ciematus Jeseniki kalnos, tostarp vietējo Jeseniki centru, nošķirot tos no pasaules, pārvēršot ceļus upēs. Armija nosūtīja helikopteru, lai palīdzētu evakuācijā.
Jesenekas mērs Zdenka Belstanova Čehijas sabiedriskajai televīzijai sacīja, ka plūdos ir nopostītas daudzas mājas viņas pilsētā un citās tuvējās pilsētās. Arī vairāki tilti un ceļi tika nopietni bojāti.
Svētdien visā valstī elektroapgāde tika pārtraukta aptuveni 260 000 māju, savukārt satiksme apstājās uz daudziem ceļiem, tostarp uz galvenās D1 šosejas.
Ugunsdzēsējs iet bojā pēc tam, kad Lejasaustrija tika pasludināta par katastrofas zonu
Ugunsdzēsējs gājis bojā pēc “slīdēšanas pa kāpnēm”, sūknējot ūdeni no applūdušā pagraba Tolnas pilsētā, žurnālistiem svētdien sacīja Lejasaustrijas ugunsdzēsības priekšnieks Dītmārs Fahrafelners.
Varas iestādes ir pasludinājušas visu Lejasaustrijas štatu valsts ziemeļaustrumu daļā par katastrofas zonu, savukārt 10 000 palīdzības spēki līdz šim tur evakuējuši 1100 mājas. Neatliekamās palīdzības darbinieki sāka iekārtot ārkārtas mājokļus iedzīvotājiem, kuriem plūdu dēļ bija jāpamet savas mājas.
Austrijas kanclers Karls Nehmers sestdien pēcpusdienā Vīnē pēc krīzes sanāksmes Iekšlietu ministrijā žurnālistiem sacīja, ka situācija “turpina pasliktināties”.
Viņš sacīja, ka 2400 karavīru ir gatavi atbalstīt palīdzības pasākumus Austrijā. No tiem 1000 karavīru tiks izvietoti uz katastrofas apgabalu Lejasaustrijā, kur sākuši sabrukt dambji.
Paredzams, ka Nehmers vēlāk svētdien apmeklēs katastrofas apgabalu Lejasaustrijā.
“Lejasaustrijā mēs piedzīvojam grūtas un dramatiskas stundas,” sacīja Lejasaustrijas štata gubernatore Johanna Miķele-Leitnere.
Austrijas kanclers Karls Nehmers, kurš bija ceļā uz katastrofas zonu Lejasaustrijā, sacīja, ka 2400 karavīru ir gatavi atbalstīt palīdzības pasākumus.
Vīnē pārplūda Vīnes upe, appludinot mājas un liekot iedzīvotājiem evakuēt upes tuvumā esošās mājas.
Rumānijā reģistrēti arī citi plūdu upuri
Rumānijas varas iestādes svētdien paziņoja, ka smagi cietušajā Galati provincē austrumu daļā gājuši bojā vēl divi cilvēki Tiek ziņots, ka nogalināti četri cilvēki Tur dienu iepriekš, pēc nepieredzēta lietus.
Dramatiski plūdi Polijā
Tiek uzskatīts, ka Polijas dienvidrietumos plūdos gājis bojā viens cilvēks, Premjerministrs Donalds Tusks Viņš teica svētdien.
Tusks sacīja, ka situācija ir “traģiska” ap Klodzko pilsētu, kurā dzīvo aptuveni 25 000 cilvēku un kas atrodas Sudetu kalnu ielejā netālu no robežas ar Čehiju. Dažos gadījumos cilvēku izvešanai no jumtiem ir izmantoti helikopteri.
Glikolazi ūdens kāpums pārplūda upes krastā un appludināja ielas un mājas. Mērs Pāvels Šimkovičs sacīja: “Mēs slīkstam” un aicināja iedzīvotājus evakuēties uz augstākiem rajoniem.
Plūdu ietekmē pilsētā draudēja sabrukt tilts, un pēc plūdu ūdeņiem cauri pilsētas dambim tika nojaukta policijas iecirkņa ēka Strone Slaski. Nogrimušas automašīnas redzamas daudzviet Klodzko ielejas reģionā uz robežas ar Čehiju, savukārt tur gaidāms jauns plūdu vilnis.
Tusks sacīja, ka dažos applūdušajos apgabalos tika pārtraukta strāvas padeve un sakari, un apgabali var izmantot Starlink satelīta pakalpojumu.
Laikapstākļu maiņa notika pēc karstā septembra sākuma reģionā. Zinātnieki to ir dokumentējuši Karstākā vasara uz Zemespārspējot rekordu, kas tika uzstādīts tikai pirms gada.
Karstāka atmosfēra, vadīta Cilvēka izraisītas klimata pārmaiņasvar izraisīt intensīvāku nokrišņu daudzumu.
___
Associated Press rakstniece Monika Scislovska Varšavā, Polijā; Filips Morics Dženija un Stefānija Lihtenšteina Vīnē; un Stīvens Makgrats Sibiu, Rumānijā.
