Taču vakanču joprojām ir daudz: privātajā sektorā bija 12,8 tūkstoši vakanču, bet sabiedriskajā sektorā 11,1 tūkstotis vakanču. Gada laikā brīvo darbvietu skaits privātajā sektorā samazinājies par 1,5 tūkstošiem darbvietu jeb 10,7%, bet sabiedriskajā sektorā tas palielinājies par 0,1 tūkstoti darbvietu jeb 1,1%.
No visām Latvijā pieejamajām darbavietām (aizņemtajām un brīvajām) brīvas bija 2,6% darbvietu.
2024.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī samazinājies par 5,2 tūkstošiem darbvietu jeb par 0,6%. Privātajā sektorā tas samazinājies par 6,6 tūkstošiem darba vietu jeb par 1,1%, bet sabiedriskajā sektorā palielinājies par 1,4 tūkstošiem darba vietu jeb par 0,5%.
No galvenajām profesiju grupām lielākais brīvo darba vietu īpatsvars bija tehniķu un palīgprofesionāļu (4,5%), arodu un saistīto profesiju strādnieku (3,7%), kā arī pamatprofesiju (2,8%) vidū.
2024. gada 2. ceturkšņa dati reģionālā griezumā liecina, ka lielākais brīvo darbvietu īpatsvars ir Rīgā (3,3% jeb 20,2 tūkst.) un vismazākais Vidzemē un Kurzemē (attiecīgi 1,1% jeb 0,9 tūkst. un 1,0% jeb 0,9 tūkst.). Zimgaļu novadā brīvas bija 1,5% darba vietu jeb 1,0 tūkst. un Latgaļos 1,3% jeb 0,9 tūkst.
Starp trim Baltijas valstīm lielākais brīvo darba vietu īpatsvars reģistrēts Latvijā – 2,6%, kam seko Lietuva ar 2,1% un Igaunija ar 1,6%. Gada laikā Lietuvā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 3,3%, savukārt Latvijā un Igaunijā samazinājies attiecīgi par 5,6% un 10,6%.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
