Pārpalikums kopbudžetā sasniegts, pateicoties ievērojamam ieņēmumu pieaugumam par 843,4 miljoniem eiro jeb 13,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kas bija 7,2 miljardi eiro.
Strauju ieņēmumu kāpumu ļāva gūt ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības Eiropas Savienības fonda īstenotajiem projektiem, kas šā gada piecos mēnešos saņēmuši aptuveni 1,3 miljardus eiro, kas ir par 550,8 miljoniem eiro jeb 77,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā. gadā.
Tostarp šā gada maijā saņemta ES Atveseļošanas fonda otrā daļa 335,7 miljonu eiro apmērā, kā arī martā saņemts Taisnīgās pārejas fonda avansa maksājums 57,5 miljonu eiro apmērā.
Runājot par ES Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanu, Kohēzijas fonda ieņēmumi šā gada piecos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 97,1 miljonu eiro, kopā sasniedzot 130,4 miljonus eiro.
Nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, kārtējā gada piecos mēnešos iekasēti 5,3 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 304,1 miljonam eiro jeb par 6% vairāk, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu.
Tomēr pirmo piecu mēnešu laikā iekasētie PVN ieņēmumi saruka par 170,4 miljoniem eiro jeb 10,4% mazāk nekā pērn, līdz 1,5 miljardiem eiro. Patēriņa nodokļa ieņēmumi 471 miljona eiro apmērā saglabājās tuvu līdzvērtīgam līmenim pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos, pieaugot par 4,2 miljoniem eiro jeb 0,9%.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas precizēto Latvijas stabilizācijas programmas 2024.-2028.gadam prognozi vispārējās valdības budžeta deficīts 2024.gadā tiek lēsts 2,9% apmērā no IKP. Vidējā termiņā ir sagaidāma pakāpeniska deficīta samazināšanās līdz 1,7% no IKP 2028. gadā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
