2022.gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms bija 3,83 miljardi eiro, kas faktiskajās cenās bija par 24,6% lielāks nekā pērn, kurā preču eksporta vērtība bija par 20,1% lielāka, bet preču importa vērtība – par 28,1% lielāka. .
Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,6 miljardu eiro vērtībā, bet importēja 2,24 miljardu eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2021.gada jūliju, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 43,2% līdz 41,6%.
Šā gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās sasniedza 25,63 miljardus eiro – par 6,5 miljardiem eiro jeb 34% vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,21 miljardu eiro (pieaugums par 2,58 eiro miljardu jeb 29,9 %), savukārt Imports sasniedza 14,42 miljardus eiro (pieaugums par 3,91 miljardu eiro jeb 37,3 %).
Kalendāri un sezonāli izlīdzinātie dati liecina, ka, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, 2022.gada jūlijā eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 25,2%, bet importa vērtība – par 31,2%, savukārt eksporta vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo samazinājās. mēnesis. par 0,9%, bet importa vērtība pieauga par 10%.
Galvenie eksporta partneri jūlijā bija Lietuva (20,1% no kopējā eksporta), Igaunija (11,4%), Vācija (7,2%) un Zviedrija (6,5%), savukārt galvenie importa partneri bija Lietuva (28,8% no kopējā importa), Igaunija. . (11,6%), Vācija (9,8%) un Polija (9,3%).
2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, ES valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 4 procentpunktiem, bet kopējā importa vērtībā – par 10,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1 procentpunktu, bet importā – par 9,1 procentpunktu.
2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 11,4 miljoniem eiro jeb 42,2%. To galvenokārt ietekmēja minerālproduktu eksporta kāpums par 10,2 miljoniem eiro jeb 84,2%. Eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 32,6 miljoniem eiro jeb 24,4%, bet eksports uz Baltkrieviju – par 4,1 miljonu eiro jeb 27,6%.
Imports no Krievijas Federācijas tajā pašā laika posmā palielinājās par 37,9 miljoniem eiro jeb 32,6%, ko galvenokārt ietekmēja metālizstrādājumu importa pieaugums par 61,4 miljoniem eiro. Turpretim imports no Baltkrievijas samazinājies par 7,3 miljoniem eiro jeb 43,9%. Baltkrievijas importa vērtības samazināšanos visvairāk ietekmēja kokmateriālu un koksnes materiālu importa samazinājums par 3,2 miljoniem eiro jeb 99,7%.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
