Ievērojami mazāk administratīvo pārkāpumu uz ceļiem pērn fiksēts. 2022.gadā kopumā reģistrēti 19 152 ceļu satiksmes negadījumi – joprojām vairāk nekā 50 negadījumu dienā. Kopējais skaits ir par 419 mazāks nekā 2021. gadā.
Taču ievērojami pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas izraisīti alkohola reibumā. Pērn konstatēti 949 negadījumi, kuros autovadītājs lietojis alkoholu, kas ir par 141 vairāk nekā 2021.gadā.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis norādīja, ka “šis skaitlis ir audzis eksponenciāli”.
“Tie ir autovadītāji, kuri iekļuvuši ceļu satiksmes negadījumos, neatkarīgi no tā, vai viņi bija izraisītāji vai dalībnieki, jo bieži notiek negadījumi, kad ir iesaistīts autovadītājs, kura rīcība nav cēloņsakarība ar negadījuma izraisīšanu, bet viņš atradās avārijas stāvoklī. reibumā,” skaidroja policijas pārstāvis.
Jau vairākus mēnešus braukšana reibumā atrodas reibumā Kriminālatbildība un transportlīdzekļa konfiskācija. Pašreizējie pierādījumi liecina, ka tas ir uzlabojis statistiku, bet ne tik daudz, kā varētu cerēt.
“Šogad janvārī kopējais aizturēto skaits bija krietni mazāks nekā pērn, diemžēl puse no šogad aizturētajiem bija 1,5 personu reibumā. [the heavy intoxication threshold] vai vairāk,” sacīja policijas pārstāvis.
Tāpat fiksēti 100 notikumi, kuros elektriskā skrejriteņa vadītājs bijis alkohola reibumā, kas ir par 29 vairāk nekā 2021.gadā.
“Tas noteikti ir saistīts ar to, ka šie mobilitātes rīki arvien vairāk piedalās satiksmē – un to skaits ar katru gadu pieaug,” sacīja Jančevskis.
“Tas, ko mēs atklājām, ir tas, ka daudzi no šiem autovadītājiem joprojām to neuztver kā transportlīdzekli, bet gan kā atpūtas vai atpūtas līdzekli. Patiesībā lielākā daļa no šiem 100 negadījumiem ir gadījumi, kad paši autovadītāji krīt un gūst traumas,” atklāj Jančevskis. .
Interesanti, ka visvairāk ceļu satiksmes negadījumu fiksēts ceturtdienās, mazāk sestdienās (sevišķi sestdienas rītā), bet visvairāk izsaukumu tiek saņemts darba dienas beigās vakara sastrēgumstundā no plkst.16.00 līdz 18.00.
Pērn Latvijā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 115 cilvēki, kas ir par 31 mazāk nekā gadu iepriekš. Faktiski tas ir zemākais rādītājs kopš 1991.gada, kas liecina, ka ir panākts būtisks progress, lai gan Latvijas CSNg statistika joprojām ir krietni augstāka nekā jebkur citur ES. Kopējā skaitā bija 37 autovadītāji, 28 gājēji un 19 pasažieri.
Smagi ievainoto cilvēku skaits samazinājies no 470 līdz 429, savukārt kopējais ievainoto skaits palielinājies pavisam nedaudz no 3548 līdz 3593, bet pēdējos trīs gadus pamatā saglabājies tādā pašā līmenī.
Satiksmes ministrs Janis Vitenbergs (Nacionālā alianse) uzsvēra, ka, lai uzlabotu situāciju uz ceļiem, nepieciešams izvērtēt paveikto.
“Jāatzīst, ka šos ieradumus mūsu sabiedrībā un autovadītājiem ir ļoti grūti lauzt – to nevar izdarīt vienā gadā, un ir dažādas kampaņas un aktivitātes, kas notiek gadu no gada, tās noteikti ir jāturpina,” teikts paziņojumā. . ministrs.
Kopējais administratīvo pārkāpumu skaits pērn samazinājies – 2022.gadā fiksēti 154 246, bet iepriekšējā gadā 180 561 pārkāpums.
Runājot par dzērājšoferiem, ekspertu vidū ir jūtams izmisums. Sodi bargi, bet dzērājšoferu mentalitāte šķiet noturīga pret pārmaiņām. Taču, runājot par citiem pārkāpumiem, eksperti iesaka piemērot bargākus sodus, piemēram, 200 eiro sodu par tālruņa lietošanu pie stūres.
stāsta Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Victerāns.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis teica: “Latvijā esam sasnieguši drošības līmeni, kad vairs nav jāstrādā ar cirvi. Bet jāsāk meklēt labāki instrumenti, un, lai tos atrastu, ir jāmeklē. . Bez meklēšanas nebūtu nekā.” .
Tikmēr “vidēja ātruma” kameras ir jaunākais mēģinājums ieviest labākus braukšanas paradumus.
Pirmais posms, kurā tiks fiksēts vidējais braukšanas ātrums, būs automaģistrāle A5, apejot Rīgu, un, ja atļaus laikapstākļi, tas, visticamāk, sāksies aptuveni pēc mēneša.
Jaunie radari, kas aprēķina vidējo ātrumu starp diviem fiksētiem punktiem, šogad plānots parādīties 16 ceļu posmos, iepriekš vēstīja LSM.
Šogad darāmo darbu sarakstā ir arī elektriskie skrejriteņi. Satiksmes departaments uzskata, ka noteikumiem pret mopēdiem jau sen vajadzēja būt, un cer, ka līdz vasaras atnākšanai prasības to vadītājiem tā vai citādi kļūs stingrākas.
