Ievietots 2022. gada 11. jūnijs 06:48 AM
Deviņas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis piektdien lūdza NATO stiprināt savu austrumu flangu.
Deviņas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis piektdien lūdza NATO stiprināt savu austrumu flangu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas līderu tikšanās notika Rumānijas pilsētā Bukarestē, nepilnas trīs nedēļas pirms NATO samita sanāksmes Madridē.
Rumānijas prezidents Klauss Johanniss, atklājot sanāksmi, sacīja: kuru viņš vadīja kopā ar savu Polijas kolēģi Andžeju Dudu.
Johaniss uzsvēra, ka NATO samits noteiks “ilgtermiņa vīziju…, kas kolektīvo aizsardzību un 5. pantu izvirza darbību centrā”, aicinot “būtiski mainīt atturēšanas un aizsardzības nostāju”.
NATO 5. pants attiecas uz kolektīvo aizsardzību un nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums tām visām.
NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam veselības problēmu dēļ nācies izlaist šī mēneša samitu, taču viņš iesaistīsies tiešsaistes diskusijās.
Deviņu Bukarestē pārstāvēto valstu vadītāji pārrunās arī Krievijas iebrukuma ietekmi uz “vājo NATO partneru”, tostarp Moldovas un Gruzijas, drošību.
Trešdien telefonsarunā ar Polijas prezidentu Dudu viņa ASV kolēģis Džo Baidens atkārtoti apliecināja ASV apņemšanos nodrošināt NATO austrumu flanga drošību un izteica cerību, ka Bukarestes sanāksme būs “veiksmīga”, norāda Baltais nams.
2017. gadā NATO izvietoja daudznacionālas kaujas grupas Baltijas valstīs un Polijā, lai atturētu Krieviju. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī militārā koalīcija nosūtīja uz turieni papildspēkus.
Pagājušajā mēnesī ASV vadītās alianses ģenerālsekretāra vietnieks Mircea Gajāna paziņoja, ka NATO vairs nav saistošas iepriekšējās saistības atcelt karaspēka izvietošanu Austrumeiropā.
Dživana aģentūrai AFP sacīja, ka Maskava ir “atteikusies no jebkāda satura” NATO un Krievijas dibināšanas dokumentā, uzbrūkot Ukrainai un apturot dialogu ar aliansi.
Saskaņā ar 1997. gada Konstitūcijas aktu, kura mērķis ir atjaunot attiecības starp Krieviju un NATO, abas puses vienojās strādāt, lai “novērstu jebkādus iespējamos draudus konvencionālo spēku palielināšanai Eiropas saskaņotajās zonās, iekļaujot Centrāleiropu un Austrumeiropu. “
