Dienvidkorejas karavīri raidīja brīdinājuma šāvienus pēc tam, kad Ziemeļkorejas spēki šīs nedēļas sākumā īslaicīgi pārkāpa saspringto robežu, otrdien paziņoja Dienvidkorejas armija, konkurentiem iesaistoties aukstā kara stila kampaņās, piemēram, balonu palaišanā un propagandas raidījumos.
Ik pa laikam uz abu Koreju stipri nocietinātās robežas, kas tiek dēvēta par demilitarizēto zonu, notika asinsizliešana un vardarbīgas konfrontācijas. Lai gan svētdienas incidents notika laikā, kad starp abām Korejām pieauga spriedze, novērotāji norāda, ka maz ticams, ka tas izvērtīsies par vēl vienu naidīguma avotu, jo Dienvidkoreja uzskata, ka ziemeļkorejieši nav tīši veikuši robežas iebrukumu un arī Ziemeļkoreja neatbildēja.
12:30 svētdien (23:30 sestdien ET) daži Ziemeļkorejas karavīri, kas piedalījās nenoteiktās darbībās robežas ziemeļu pusē, šķērsoja militāro demarkācijas līniju, kas sadala abas valstis, paziņoja Dienvidkorejas Apvienotā štāba priekšnieki. . Viņš teica.
Apvienotā štāba priekšnieki sacīja, ka Ziemeļkorejas karavīri, kuriem bija celtniecības instrumenti, no kuriem daži bija bruņoti, nekavējoties atgriezās savā teritorijā pēc tam, kad Dienvidkorejas militārpersonas raidīja brīdinājuma šāvienus un publicēja brīdinājuma raidījumu. Viņa piebilda, ka Ziemeļkoreja nav veikusi nekādas citas aizdomīgas darbības.
Apvienotā štāba priekšnieku pārstāvis Lī Sung-džons žurnālistiem sacīja, ka Dienvidkorejas militārpersonas vērtējušas, ka Ziemeļkorejas karavīri, šķiet, nav šķērsojuši robežu ar nolūku, jo šī vieta bija meža teritorija un militārās demarkācijas līnijas marķējumi nebija skaidri redzami.
Sīkāku informāciju viņš man nesniedza. Taču Dienvidkorejas mediji ziņo, ka 20 līdz 30 Ziemeļkorejas karavīri iegājuši Dienvidkorejas teritorijā aptuveni 165 pēdu attālumā pēc tam, kad, iespējams, bija apmaldījušies. Ziņojumos teikts, ka lielākā daļa Ziemeļkorejas karavīru nesa lāpstas un citus celtniecības instrumentus.
2155 jūdzes garā un 2,5 jūdzes platā DMZ ir vissmagāk bruņotā robeža pasaulē. Robežā un tās tuvumā ir izkaisīti aptuveni divi miljoni mīnu, ko arī apsargā dzeloņstiepļu žogs, tanku lamatas un kaujas spēki abās pusēs. Tas ir 1950.–1953. gada Korejas kara mantojums, kas beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.
Svētdien Dienvidkoreja atsāka pret Phenjanu vērstas propagandas pārraides pa skaļruņiem uz savas robežas, reaģējot uz Ziemeļkorejas nesen palaistajiem gaisa baloniem, kas pāri robežai veda mēslus un atkritumus. Dienvidkoreja paziņoja, ka Ziemeļkoreja, reaģējot uz to, ir uzstādījusi savus skaļruņus uz robežas, taču vēl nav tos ieslēgusi.
Ziemeļkoreja paziņoja, ka tās balonu kampaņa ir atbilde uz Dienvidkorejas aktīvistiem, kuri palaiž savus gaisa balonus, lai valstī nomestu propagandas skrejlapas, kas kritizē līdera Kima Čenuna autoritāro varu, USB ierīces, kas satur korejiešu popdziesmas, Dienvidkorejas drāmas šovus un citus priekšmetus. Ziemeļkoreja.
Ziemeļkoreja ir ļoti jutīga pret jebkādu ārēju kritiku par tās politisko sistēmu, jo lielākajai daļai tās 26 miljonu iedzīvotāju nav oficiālas piekļuves ārvalstu ziņām. Svētdienas vakarā Kimas māsa un augsta ranga amatpersona Kima Jo Čena brīdināja par “jaunu reakciju”, ja Dienvidkoreja turpinās raidīt skaļruņos un atteiksies apturēt pilsoniskās skrejlapu kampaņas.
Megafonu un gaisa balonu apmaiņa – gan Aukstā kara stila psiholoģiskais karš – ir padziļinājusi spriedzi starp abām Korejām, jo sarunas par Ziemeļkorejas kodolieroču ambīcijām ir palikušas strupceļā jau gadiem ilgi.
