Diplomātiskā apvērsumā Taivānas prezidents runā ar Čehijas ievēlēto prezidentu

Taivānas prezidente Cai Ingvena pirmdien sazvanījās ar Čehijas ievēlēto prezidentu Petru Pāvelu, kas ir ļoti neparasts solis, ņemot vērā abu valstu oficiālo attiecību trūkumu un Taipejas diplomātisko apvērsumu. Tas noteikti saniknos Ķīnu.

Viņu biroji paziņoja, ka abi līderi 15 minūšu ilgās sarunas laikā uzsvēra savu valstu kopīgās brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību vērtības. Pāvels sacīja, ka cer nākotnē tikties ar Tsai.

Lielākā daļa valstu izvairās no augsta līmeņa publiskas mijiedarbības ar Taivānu un tās prezidentu, nevēloties provocēt Ķīnu, pasaules otro lielāko ekonomiku.

Pekina uzskata Taivānu par daļu no “vienas Ķīnas” un pieprasa citām valstīm atzīt tās suverēnās prasības, ko Taivānas demokrātiski ievēlētā valdība atsakās darīt.

2016. gadā ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pa telefonu runāja ar Tsai neilgi pēc tam, kad viņš uzvarēja vēlēšanās, kas izraisīja Pekinas protestu vētru.

Tsai sacīja, ka viņa cer, ka Čehija Pāvela vadībā turpinās sadarboties ar Taivānu, lai veicinātu ciešas partnerattiecības, un viņa cer turpināt ar viņu sazināties.

“Divpusējā mijiedarbība starp Taivānu un Čehiju ir cieša un laba,” rezumēja Tsai birojs.

Bijušais armijas priekšnieks un augsta ranga NATO amatpersona Pāvels, kurš sestdien uzvarēja Čehijas prezidenta vēlēšanās, sociālajā tīklā Twitter sacīja, ka abām valstīm ir kopīgas brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību vērtības.

“Viena Ķīna” princips

Iepriekš Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā “lūdz Čehijas puses apstiprinājumu” par mediju ziņām, ka zvans notiks.

“Ķīnas puse iebilst pret valstīm, ar kurām tai ir diplomātiskās attiecības, lai tās iesaistītos jebkāda veida oficiālā apmaiņā ar Taivānas varas iestādēm. Vēlēšanu periodā Čehijas ievēlētais prezidents Pāvels nepārprotami teica, ka ir jāievēro “vienas Ķīnas” princips,” viņš piebilda. teica ministrija.

Pāvels amatā stāsies marta sākumā, nomainot prezidentu Milošu Zemanu, kurš ir pazīstams ar savu Pekinu atbalstošo nostāju.

Zemans šomēnes runāja ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, un viņi atkārtoti apstiprināja savas “personiskās un sirsnīgās” attiecības, liecina Zēmana biroja zvans.

Čehijai, tāpat kā vairumam valstu, nav formālu diplomātisko attiecību ar Taivānu, taču abas puses ir kļuvušas ciešākas, Pekinai pastiprinot militāros draudus pret salu un Taipeju meklējot jaunus draugus Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Centriski labējā Čehijas valdība paziņojusi, ka vēlas padziļināt sadarbību ar demokrātiskajām valstīm Indo-Klusā okeāna reģionā, tostarp Taivānu, kā arī cenšas “pārskatīt” attiecības ar Ķīnu.

2020. gadā Čehijas Senāta prezidents apmeklēja Taivānu un paziņoja, ka ir taivānietis, runājot Taivānas parlamentā, pievēršoties nelaiķa ASV prezidenta Džona Kenedija izaicinājumam komunismam Berlīnē 1963. gadā.

(Ziņojumi Roberta Muellera un Džeisona Hoveta) Papildu ziņojumi Ben Blanchard un Yimou Lee Taipejā; Rediģējis Gerets Džonss

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.