Eiropa arvien vairāk kļūst par vienotu, savienotu zināšanu ekonomiku

Pašlaik Eiropa pārdzīvo smagus laikus, kur plosās karš, inflācija un nesenā globālā pandēmija. Tomēr mēs redzam arī ievērojamas pārmaiņas ekonomikas attīstībā Eiropā, kas ļauj labāk izprast, kā ekonomikas karte attīstīsies nākamajā globālās izaugsmes fāzē. Zināšanu darba vietu skaits visstraujāk pieaug dienvidos un austrumos — divos reģionos, kas ievērojami atpaliek no ziemeļiem un rietumiem. Tādas vietas kā Stokholma un Londona joprojām ir vadošie zināšanu centri, tomēr tagad tie ir trīs galvenie Austrumeiropas reģioni, kuros ir vislielākā zināšanu darbinieku koncentrācija. Angļu valoda kā darba lingua franca, digitālā komunikācija, arvien vairāk veido Eiropu (ES valstis, Apvienoto Karalisti, Šveici, Islandi un Norvēģiju) par integrētu ekonomiku.

Pēdējo sešu gadu laikā esam sekojuši līdzi, kā visā Eiropā ir attīstījusies zināšanu ietilpīgās organizācijās nodarbināto darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars – 31 Eiropas valstī un 280 teritorijās. Lai gan 2020. gadā zināšanu ietilpīgo darbavietu skaits samazinājās, globālās pandēmijas un ekonomikas lejupslīdes dēļ izaugsme atkal atsākās 2021. gadā.

Ģeogrāfiskais vienādojums ir galvenais Eiropas virziens. Analizējot to, kā laika gaitā ir mainījusies garīgās uzņēmējdarbības darba fokuss, atklājās, ka deviņās Eiropas valstīs kopš 2014. gada ir bijis pieaugums par vairāk nekā 33 procentiem. Vislielākais pieaugums ir Kiprā par 55 procentiem, kam seko 48 procenti Latvijā. Visi deviņi lielie zvīņotāji ir sastopami Dienvideiropā un Austrumeiropā. Tajā pašā laikā valstis, kurās iepriekš bija liela prāta biznesa darba vietu koncentrācija, piedzīvo relatīvu attīstības stagnāciju.

Notiek lielas pārmaiņas, jo tajās Eiropas daļās pieaug darbavietu skaits uzņēmējdarbībā, kas apvieno talantu pārpilnību un salīdzinoši zemākas talantu algošanas izmaksas. No 2014. līdz 2021. gadam pieaugušo iedzīvotāju īpatsvars, kas nodarbināti garīgā darbā, Dienvideiropā palielinājās no 4,3 līdz 5,3 procentiem, Austrumeiropā no 4,4 līdz 5,9 procentiem, Ziemeļeiropā no 7,8 līdz 8,2 procentiem un no 7,4 līdz 8,4 procentiem centu Rietumeiropā.

Zināšanu ietilpīgo darbu koncentrācija ir visaugstākā Šveicē, kur 10,1 procents iedzīvotāju strādā biznesa garīgos darbus. Īrijā ir tikpat augsts nodarbinātības īpatsvars zināšanu ietilpīgos uzņēmumos, kam seko Zviedrija ar 9,3 procentiem iedzīvotāju, kas strādā uzņēmējdarbībā. Īrija ir pakāpusies uz otro vietu prāta vētras uzņēmumu nodarbinātības indeksā, apsteidzot Zviedriju, jo valsts ir piesaistījusi daudzus ASV tehnoloģiju uzņēmumus un tai ir politika, kas veicina arī pašmāju uzņēmējdarbību.

Reģionālā līmenī Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas reģions joprojām ir Eiropas reģions ar visaugstāko garīgā darba koncentrāciju. Vairāk nekā 22 procenti darbspējas vecuma iedzīvotāju šajā reģionā strādā zināšanu ietilpīgos uzņēmumos. Otrajā un trešajā vietā ierindojas Budapešta un Prāga, kam seko Stokholma, Oberbērna, Parīze, Kopenhāgena, Oksfordas reģions, Varšava un Londona. Kopumā četri reģioni pirmajā desmitniekā ir Austrumeiropā, trīs Rietumeiropā, viens Dienvideiropā, bet pārējie divi reģioni atrodas Ziemeļvalstīs.

Parīzē ir vairāk nekā 1,2 miljoni darbavietu garīgajā biznesā, un tā joprojām ir vienīgais reģions Eiropā, kurā ir vairāk nekā 1 miljons darbinieku zināšanu ietilpīgā darbā. Kopumā Dienvideiropas lielpilsētu reģionos (Parīzē, Madridē, Romā, Lisabonā, Atēnās, Kiprā un Maltā) ir vairāk nekā 2,3 miljoni garīgās uzņēmējdarbības darbavietu. To var salīdzināt ar 1,7 miljonu zināšanu ietilpīgu uzņēmumu nodarbinātību Rietumeiropas galvaspilsētās (Londonā, Berlīnē, Amsterdamā, Vīnē, Briselē un Luksemburgā). Kopumā Austrumeiropas valstu galvaspilsētās (Varšavā, Budapeštā, Bukarestē, Prāgā, Sofijā, Bratislavā, Zagrebā, Latvijā, Ļubļanā, Viļņā un Igaunijā) ir aptuveni 1,5 miljoni garīgās un uzņēmējdarbības darbavietu. Ziemeļvalstīm ir labi rezultāti zināšanu ietilpīgu darba vietu radīšanā, taču tajās ir mazāks iedzīvotāju skaits. Ziemeļu metropoles reģionos (Stokholmā, Kopenhāgenā, Helsinkos, Oslo un Islandē) kopumā ir 700 000 intelektuālā spēka darbavietu.

Dienvideiropa un Austrumeiropa bieži tiek uzskatīta par atpalikušu ekonomiskajā attīstībā salīdzinājumā ar Rietumeiropu un Ziemeļeiropu, taču tagad tā tuvojas. Reģionālā līmenī Austrumeiropas metropoles teritorijās ir visaugstākā zināšanu ietilpīgo darbavietu koncentrācija, savukārt Parīzē un citās Dienvideiropas metropoles teritorijās absolūtos skaitļos ir līdere. Gadu no gada prāta vētras darba vietu karte Eiropā mainās. Ar zināšanām saistītas darbavietas Eiropā tiek sadalītas arvien vienmērīgāk un pieaug galvenokārt reģionos, kuros talantu pārpilnība ir apvienota ar salīdzinoši zemām darbaspēka izmaksām.

Mēs uzskatām, ka šī pakāpeniskā ģeogrāfiskā paritāte radīs institucionālu konkurenci, jo Eiropas valstis arvien vairāk cenšas ieviest politiku, lai veicinātu uzņēmējdarbības izaugsmi, piesaistītu investīcijas un vairotu talantus, izmantojot izglītības sistēmu. Svarīga izmaiņa ir tā, ka tāldarbs starp valstīm kļūst arvien izplatītāks. Eiropas zināšanu uzņēmumi, kuru galvenā mītne atrodas tādās vietās kā Stokholma un Londona, arvien vairāk sadarbojas ar zināšanu uzņēmumiem Dienvideiropā un Austrumeiropā. Pastiprināta institucionālā sadarbība un konkurence par izaugsmi veicinošām politikām varētu ļaut Eiropas zināšanu darbavietām arvien vairāk konkurēt ar ASV un Ķīnas darbavietām. Patiešām, institucionālā konkurence kopā ar sadarbību pāri reģionālajām un valstu robežām vēsturiski ir bijusi Eiropas panākumu pazīme, un mēs uzskatām, ka jaunā pāreja uz digitālo tāldarbu palielinās sadarbību, kā arī konkurenci Eiropā.

Autori:
Nima Sanandji, Eiropas Uzņēmējdarbības un politikas reformu centra direktore
Klāss Teikanens, Nordic Capital Operatīvās nodaļas vadītājs

Galvenais attēls: pasaules karte caur Wikimedia zem CC licence 3.0.