Desmitiem miljonu visā Eiropas Savienībā svētdien nobalsoja Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās, īstenojot plašu demokrātijas pasākumu, kas, domājams, nobīdīs bloku uz labo pusi un pārvirzīs tā nākotni.
Karš Ukrainā, migrācija un klimata politikas ietekme uz lauksaimniekiem ir viena no problēmām, kas nosver vēlētāju prātus, kad viņi balso. Atdod savu balsi Ievēlēt 720 deputātus Eiropas Parlaments.
2024. gadā pie vēlēšanu urnām dosies vairāk nekā 50 valstis
Aptaujas liecina, ka galvenās un proeiropeiskās partijas saglabās savu vairākumu parlamentā, bet zaudēs vietas galēji labējām partijām, piemēram, Itālijas premjerministra Džordža Meloni, Ungārijas līdera Viktora Orbāna, Gērta Vildersa Nīderlandē un Marine Le vadībā. Pildspalva Francijā. .
Tas apgrūtinātu Eiropai tiesību aktu pieņemšanu un dažkārt varētu paralizēt lēmumu pieņemšanas procesu pasaules lielākajā tirdzniecības blokā. “Es ceru, ka mēs varam izvairīties no nobīdes pa labi un ka Eiropa kaut kādā veidā paliks vienota,” Berlīnē sacīja vēlētāja Laura Simona.
ES likumdevējiem ir tiesības izteikties dažādos jautājumos, sākot no fiskāliem noteikumiem līdz klimata un lauksaimniecības politikai. Viņi apstiprina ES budžetu, kurā tiek finansētas prioritātes, tostarp infrastruktūras projekti un lauksaimniecības atbalsts Palīdzība Ukrainai sniegta. Viņiem ir veto tiesības attiecībā uz ietekmīgās ES Komisijas iecelšanu.
Šīs vēlēšanas notiek laikā, kad tiek pārbaudīta vēlētāju uzticība blokam, kurā ir aptuveni 450 miljoni cilvēku. Pēdējo piecu gadu laikā E.U Koronavīrusa pandēmijas satricinātatas Ekonomiskā lejupslīde Un Enerģētikas krīze To veicina lielākais teritoriālais konflikts Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Taču politiskās kampaņas bieži koncentrējas uz jautājumiem, kas rada bažas atsevišķās valstīs, nevis uz plašākām Eiropas interesēm.
Svētdienas balsošanas maratons noslēdz četru dienu vēlēšanu ciklu, kas ceturtdien sākās Nīderlandē.
Neformāla vēlētāju aptauja, kas atstāja vēlēšanu iecirkņus, liecināja, ka uzvarēs Vildersa galēji labējā pret imigrantiem noskaņota partija. Svarīgi ieguvumi Tomēr Nīderlandē proeiropeisko partiju koalīcija to, iespējams, ir izvirzījusi otrajā vietā.
Atdodot savu balsi Flandrijas reģionā, Beļģijas premjerministrs Aleksandrs De Kru, kura valsts ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts līdz mēneša beigām, brīdināja, ka Eiropa atrodas “krustceļā” un “tiek pakļauta lielākam spiedienam nekā jebkad agrāk. ”
Kopš pēdējām ES vēlēšanām 2019. gadā populistiskās vai galēji labējās partijas tagad vada valdības trijās valstīs — Ungārijā, Slovākijā un Itālijā — un ir daļa no valdošajām koalīcijām citās valstīs, tostarp Zviedrijā, Somijā un drīzumā arī Nīderlandē. Sabiedriskās domas aptaujas dod priekšrocības populistiem Francija, Beļģija, Austrija un Itālija.
“Labējie ir laba lieta,” pēc balsojuma žurnālistiem sacīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, kurš vada stingru, pret imigrantiem vērstu un nacionālistisku valdību. “Iet pa labi vienmēr ir labi. Ejiet pa labi!”
Pēc vēlēšanām sākas kaulēšanās periods, kad politiskās partijas pārdomā savas pozīcijas visā kontinenta mēroga politiskajās aliansēs, kas vada Eiropas likumdevēju varu.
Lielākā politiskā grupa – centriski labējā Eiropas Tautas partija – kārtējo vēlēšanu laikā ir nobīdījusies pa labi tādos jautājumos kā drošība, klimats un migrācija.
Viens no visbiežāk skatītajiem jautājumiem ir, vai Itālijas brāļi – Populista Meloni vadītā valdošā partija, kurai ir neofašisma saknes, paliek stingrāku Eiropas konservatīvo un reformistu grupā vai kļūst par daļu no jaunas galēji labējās grupas, kas varētu izveidoties pēc vēlēšanām . Meloni ir arī iespēja strādāt ar EPP.
Proeiropeisko partiju satraucošākais scenārijs ir tas, ka Eiropadome politisko reformu jautājumos apvieno spēkus ar Lepēnas partiju Identitāte un demokrātija, lai stiprinātu galēji labējo ietekmi.
Otra lielākā grupa – kreisi centriski sociālisti un demokrāti – un Zaļā partija atsakās pievienoties Eiropadomei reformām.
Paliek arī jautājumi par to, kuram grupējumam varētu pievienoties Orbāna valdošā partija Fidesz. Viņš kādreiz bija daļa no Eiropas Tautas partijas, bet tā arī bija Piespiedu kārtā 2021. gadā konfliktu dēļ par savām interesēm un vērtībām. Galēji labējā partija Alternatīva Vācijai (AfD) ir izslēgta no grupas Identitāte un demokrātija pēc virknes skandālu ap diviem tās vadošajiem Eiropas Parlamenta kandidātiem.
Vēlēšanas arī vēsta par nenoteiktības periodu, jo Eiropas institūciju vadībā tiek izvēlēti jauni vadītāji. Likumdevējiem cīnoties par vietām koalīcijās, valdības sacentīsies, lai savām valsts amatpersonām nodrošinātu augstākās ES amata vietas.
Vissvarīgākais no tiem ir ietekmīgās izpildvaras – Eiropas Komisijas – prezidentūra, kas ierosina likumus un uzrauga tos, lai nodrošinātu to ievērošanu. Komisija arī kontrolē ES resursus, pārvalda tirdzniecību un ir Eiropas konkurences uzraugs.
Citi svarīgi amati ir Eiropadomes priekšsēdētāja amats, kurš vada prezidentu un premjerministru samitus, un Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāja amats, kurš ir bloka augstākais diplomāts.
Neoficiālas aplēses ir paredzētas 1615 GMT. Oficiālos vēlēšanu rezultātus, kas tiek rīkotas reizi piecos gados, sāks publicēt pēc tam, kad Itālijā plkst. 23.00 (2100 GMT) tiks slēgti pēdējie vēlēšanu iecirkņi 27 Eiropas Savienības valstīs, taču ir skaidrs priekšstats par to, ko varētu izskatīties jauna montāža. Šķiet, ka tas kļūs skaidrs tikai pirmdien.
___
Sylvain Blazy Briselē un Geirs Molsons Berlīnē piedalījās šajā ziņojumā.
