Šodien Briselē ES komisāri tiekas aiz slēgtām durvīm, lai apspriestu Dabas aizsardzības paketi. Vairāki komisāri, piemēram, Janušs Vojcehovskis no Polijas, iepriekš bija iebilduši pret priekšlikuma tvērumu un centās plānu mazināt. Nesaskaņas likušas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Lejenai atlikt plānotā likuma pieņemšanu, kuru sākotnēji bija paredzēts publiskot martā.
Tajā iekļauti divi priekšlikumi – Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas likums, kas ietver saistošus mērķus bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai, un pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvas pārskatīšana.
Daļa no ierosinātajiem plāniem, ko sākotnēji bija paredzēts atklāt martā, paredz līdz 2030. gadam uz pusi samazināt visbīstamāko pesticīdu izmantošanu..
Apspriestie priekšlikumi arī būtu ļāvuši dalībvalstīm noteikt savus nacionālos mērķus, vienlaikus saglabājot juridisko pienākumu vismaz 10 procentus no Eiropas lauksaimniecības platības segt ar ļoti daudzveidīgām ainavu iezīmēm.
Arī komisārs Valdis Dombrovskis no Latvijas un Īrijas komisārs Mairead McGuinness ir vērsušies arī pret šo priekšlikumu.
Makginess apgalvoja, ka stingrāki noteikumi plānos iekļauto kūdrāju aizsardzībai radītu risku valsts zāliena nozarei.
Tagad komisāri Franss Timmermans un Virgenjuss Sinkevičs izvērtēs, vai ir nepieciešamas turpmākas izmaiņas jau tā vājinātajos priekšlikumos, pirms tos trešdien apstiprinās komisija.
Taču priekšlikumu publicēšanas kavēšanās izraisīja sašutumu klimata kampaņu grupās, kas uzsvēra nepieciešamību pēc lielākas steidzamības.
Lai gan ir paredzams, ka Eiropas Savienība drīzumā publicēs divus svarīgus tiesību aktu priekšlikumus, kas ir daļa no Zaļā kursa (priekšlikumu kopums, lai palīdzētu risināt klimata krīzi), aktīvisti aicina bloku ātri rīkoties.
Vēstulē, ko parakstījušas vairāk nekā 20 grupas, tostarp vides grupas, tostarp Greenpeace un Client Earth, aktīvisti aicināja komisiju “publicēt abus noteikumus plānotajā datumā un izvirzīt ambiciozus un saistošus mērķus, lai apturētu neatgriezenisku bioloģiskās daudzveidības samazināšanos”.
Lasi vēl: Krievija draud izplatīt “lielu” nāvējošu slimību
Vēstule turpinās: “Tāpat kā klimata krīzes gadījumā zinātne ir skaidra: mēs nevaram atļauties vairāk bezdarbību un kavēšanos, lai cīnītos pret bioloģiskās daudzveidības degradāciju un ekosistēmu sabrukumu.
“ka tasUn Un tāpēcUn Ir ļoti svarīgi, lai ES nepakļautos privāto uzņēmumu interešu spiedienam.
Agrobiznesa lobisti karu Ukrainā izmanto kā attaisnojumu, lai pastiprinātu uzbrukumus “no lauku sētas līdz galdam” mērķiem un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijām..
Šie lobisti mēģina izraisīt ES lēmumu pieņēmēju paniku ar apgalvojumiem, ka stratēģijas novedīs pie pārtikas ražošanas samazināšanās, pamatojoties uz daļējiem un ierobežotiem pētījumiem, ko finansē pati nozare. Pirmā kavēšanās Dabas paketē (sākotnēji bija paredzēta marta beigās) bija satraucošs signāls.
ES pārtikas drošības komisāre Stella Kiriakidesa martā mēģināja attaisnot iespējamo kavēšanos.
Nepalaid garām
Putina ambīcijas plosās: Krievijas atgriešanās padomju laikos [REPORT]
Trešā pasaules kara brīdinājums, jo ūdens piegādes pārtraukšana var izraisīt kodolkaru [INSIGHT]
Aptauja: vai pēc jauna brīdinājuma ir jāaizliedz malkas krāsnis? [POLL]
“Varētu iebilst, ka vispārējā ģeopolitiskā nenoteiktība šobrīd neļauj šim priekšlikumam par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu politikas telpu, kas tam nepieciešama turpmākai atbilstošai diskusijai un pārdomām,” viņa teica.
Bet Vojcehovska kungs, kurš esot iebildis man Priekšlikumā viņš norādīja, ka “seismisko notikumu” nevajadzētu izmantot Ukrainas karam kā “Attaisnojums” novēlotajam zaļajam darījumam.
“Tagad mēs koncentrējamies uz ciešanu mazināšanu,” viņš piebilda preses konferencē.
“Par palīdzību Ukrainai stāties pretī agresoram. Šīs lietas ir būtiskas, taču ļaujiet man pateikt ļoti skaidri – neviena no tām nav savienojama ar mūsu ambiciozajām darbībām pret mūsu vidi.”
