Inflācija lēca pārtikas un enerģijas cenām, savukārt pamatinflācija samazinājās, neskatoties uz Vācijas pievienotās vērtības nodokļa seku sākšanos. Šajā versijā nav daudz pierādījumu par pārkaršanu. Bezdarba līmenis turpina samazināties, ekonomikai atsākoties, nodrošinot inflācijas pieaugumu vidējā termiņā.
Jūlija inflācijas līmenis paaugstinājās virs ECB mērķa, taču atcerieties, ka prezidente Kristīne Lagarde skaidri norādīja, ka centrālā banka neveiks nekādas darbības attiecībā uz pagaidu inflāciju. Šis izlaidums nesniedza daudz pierādījumu par strukturālāku inflāciju, jo pamatinflācija samazinājās no 0,9% līdz 0,7%. Kaut arī Vācijā tas strauji pieauga PVN ietekmes dēļ, citās valstīs šis efekts pārsniedza kritumu.
Rūpniecības preču, kas nav saistīti ar enerģiju, inflācija, kas pēdējos mēnešos palielinājās, samazinājās no 1,2% līdz 0,7%, norādot, ka cenu spiediens, kas saistīts ar transporta izmaksām un izejvielu trūkumu, vēl nav pārvērsts par augstākām patēriņa cenām. Pakalpojumu inflācija tikai pieauga no 0,7% līdz 0,9%, kas uzrāda nelielu pieaugumu, taču, protams, nerada iespaidu par kopumā augstākām cenām, kad ekonomikas atsāksies.
Tomēr tas nenozīmē, ka bažas par inflāciju ir beigušās. Mēs sagaidām, ka pakalpojumu un preču inflācija nākamajos mēnešos pieaugs straujāk, un pārtikas un enerģijas cenas līdz šim ir pārsniegušas mūsu cerības. Tas palielina nākamo mēnešu inflācijas risku.
