Mazumtirdzniecības apjomi eiro zonā martā kritušies vairāk, nekā gaidīts, piektdien paziņoja Eurostat, jo straujā inflācija un augošās procentu likmes būtiski ietekmēja rīcībā esošos ienākumus un ierobežoto mājsaimniecību pirktspēju.
Mazumtirdzniecības apjomi 20 valstīs, kurās izmanto eiro valūtu, martā samazinājās par 1,2%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pārsniedzot Reuters ekonomistu aptauju par 0,1%.
Patēriņš ir bijis vājš visu gadu, jo reālie ienākumi ir samazinājušies un mājsaimniecības tagad tērē lielāku daļu no saviem ienākumiem dārgai enerģijai, mazinot pieprasījumu pēc citām precēm.
Augstākas procentu likmes ir palielinājušas arī parāda apkalpošanas izmaksas, un mājsaimniecības ir palielinājušas savus uzkrājumus gan augstāku procentu likmju, gan arī piesardzības dēļ, jo bloka ekonomika jau vairākus ceturkšņus izvairās no lejupslīdes.
Pārtikas pārdošanas apjomi samazinājās par 1,4%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bet motordegvielas pārdošanas apjomi palielinājās par 1,6%, daļēji pateicoties zemākām mazumtirdzniecības cenām.
Ar 2,4% kritumu Vācija piedzīvoja lielāko kritumu starp lielākajām eirozonas valstīm, bet Latvija piedzīvoja lielāko kritumu kopumā – 2,7%.
Mazumtirdzniecības apjoms eirozonā martā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 3,8%.
(Ziņojumu veidojis Blaze Korani; rediģējis Marks Poters)
