Kazahsts norādīja, ka inflācija būtiski samazinājusies – gada sākumā tā bija 20%, bet augustā nepilni 6%. Prognozes liecina, ka inflācijas līmenis gada beigās būs mazāks par 2%.
“Otra labā ziņa ir tā, ka kopš gada vidus algu pieaugums ir bijis straujāks nekā cenu kāpums, tāpēc iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas.
Taču kopumā šis gads bija vājš gan eirozonā, gan Latvijā. Viņš piebilda: “Nākamā gada sākums nebūs īpaši spēcīgs, bet tas būs gada otrajā pusē [the economy] Tas augs straujāk, pateicoties algu pieaugumam, un pamazām Latvijā realizētie lielie projekti vilks ekonomiku uz augšu. Gada gaitā arī Eiropas ekonomika sāks augt straujāk, kas nāks par labu mūsu eksportētājiem.
Tikmēr bankas Monetārās politikas biroja vadītājs Uldis Rotkaste intervijā Latvijas Radio sacīja, ka paralēli labajai ziņai par straujo inflācijas samazināšanos atklājies nepatīkams faktors – naftas cenas pasaules tirgos ir augstākas nekā iepriekš. gaidāms. Rezultātā pieauga degvielas cenas, tāpēc Latvijas Banka nedaudz pārskatīja inflācijas gaidas, taču tām gada beigās vajadzētu palikt zem 2%.
Rotkaste arī sacīja, ka nākamgad ekonomikai vajadzētu atveseļoties, jo bezdarba līmenis joprojām ir zems, bet iedzīvotāju reālie ienākumi pēc inflācijas šoka sāk atgūties.
Vienlaikus kazahi atzina, ka, lai arī darba tirgus ir spēcīgs un algas aug, bažas rada tas, ka algu pieaugums nākotnē būs straujāks par produktivitāti, kas var radīt konkurences problēmas, un tad ekonomika vairs neaugs. .
Līdz ar to darba tirgus situācija ir jāuzlabo un šeit ir divas iespējas: jāizmanto iekšējie resursi iedzīvotāju prasmju un veselības stāvokļa uzlabošanai, kā arī atsevišķos gadījumos jādomā par darbaspēka importu.
“Būvprojektus, kā tie tiek plānoti Latvijā, nevar būvēt ar vietējiem līdzekļiem,” sacīja Kazāks.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
