SEB ekonomists Dainis Gašpuitis sacīja, ka Latvijas IKP šā gada trešajā ceturksnī krities par 0,6%, un arī ceturtajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte turpinās palēnināties.
Tas samazinās gada vidējo pieaugumu līdz 1,5%. Iepriekš noteikto ierobežojumu atlikušā ietekme joprojām ir jūtama 3. ceturksnī, tūrisma, atpūtas un izklaides sektoram un biznesa pakalpojumu sektoram uzrādot iespaidīgu izaugsmi. SEB eksperts pauda prieku par tik pozitīvu izaugsmi IKT sektorā (+14,2%). Šīs nozares attīstība balstās uz eksportu, un drīzumā tā var kļūt par vienu no ekonomikas dzinējspēkiem. Tajā pašā laikā IKT bizness saglabā ievērojamu potenciālu. Tas nozīmē, ka valstij un Rīgas pašvaldībai ir jārada apstākļi šīs nozares attīstībai.
Taču bankas ekonomistu pārsteidza vājums būvniecības sektorā (-13,6%). Ar to Latvija izceļas tuvāko kaimiņu vidū.
Negatīvās tendences šajā nozarē, visticamāk, turpināsies arī nākamajos mēnešos. Ja izmaksas stabilizēsies, būvniecības nozarei ar ES fondu palīdzību nākamgad jāsāk aktivizēties. Ekonomists uzskata, ka tas ir viens no būtiskākajiem jaunās valdības uzdevumiem – nepieļaut, lai nozare vēl dziļāk grimst negatīvismā.
Tirdzniecības kritumu par 10,3% lielā mērā noteica vairumtirdzniecības kritums, jo izskatās, ka negatīvās tendences vēl kādu laiku turpināsies. Būtisks negatīvs devums ir arī no vispārējās rūpniecības (-8,5%), ko galvenokārt veido elektroenerģijas ražošanas samazināšanās. Kritums šajās trīs nozarēs nedaudz straujāk, nekā gaidīts, ekonomisko aktivitāti iedzina negatīvā zonā.
2023. gada lielākais risks: vai Eiropa izvairīsies no enerģētikas krīzes? Tas nozīmē – cik daudz zemāka aktivitāte būs vērojama gada sākumā un cik spēcīgu atveseļošanos valstis var sagaidīt gada otrajā pusē? Pēc Gaišpuiša teiktā, ir skaidrs, ka ar katru jaunu prognožu ciklu prognozes tiek koriģētas uz leju. Likmes ir vērstas uz augšu, taču ir arī pozitīvi aspekti. Tajos ietilpst: salīdzinoši ilgtspējīgs patēriņš, stabilas darba tirgus un enerģijas cenu tendences (arī ziema gaidāma silta). Pat vājas inflācijas samazināšanās pazīmes eirozonā un Latvijā ekspertam rada zināmu optimismu.
Ja ziema kļūs silta, tas ierobežos augstāku cenu ietekmi uz pirktspēju. Ekonomists sacīja, ka tiek solīts pilnīgs situācijas izvērtējums pavasarī. Rēķinu apmaksas disciplīna, visticamāk, pasliktināsies un ietekmēs daudzus uzņēmumus. Tam uzņēmumiem vajadzētu sagatavoties augstākām cenām. Ilgtspējīgs patēriņš sniegs papildu palīdzību uzņēmumiem un ļaus turpināt investēt.
Ja ekonomika spēs izvairīties no jauna ar enerģētiku saistīta satricinājuma, inflācija sāks uzrādīt pavājināšanās pazīmes un enerģijas cenas vairs nepieņems negatīvus pavērsienus. Tas nozīmē arī to, ka pēc pāris mēnešiem kopskats kļūs optimistiskāks. “Mūsu Baltijas IKP prognoze paredz minimālu pieaugumu. Lietuvai prognoze ir 0,1%, Igaunijai – 0,3% un Latvijai – 1,1% ».
Lasiet arī: Latvijas IKP 2022. gada trešajā ceturksnī samazinājies par 0,6%.
