Lai uzņēmēji, programmas, ieceres un dažādas struktūras rastu atbalstošu Eiropas fondu finansējumu, ministrijām jāveic sagatavošanās darbi, tostarp jāraksta noteikumi par konkrētāku līdzekļu sadali.
Iepriekš bija plānots, ka līdz jaunajam gadam noteikumi tiks uzrakstīti 2,8 miljardu eiro sadalei, tomēr skaidrība ir tikai par 1,31 miljardu eiro.
Finanšu ministrijas apkopotie dati līdz janvāra vidum liecina, ka sliktākais sniegums ir tas, ko šobrīd rāda Satiksmes ministrija. Arī tās finansējums ir lielākais. Līdz gada beigām noteikumiem bija jābūt skaidriem par aptuveni 1 miljarda eiro piešķiršanu, taču skaidrība ir tikai par 21,2 miljoniem eiro. Satiksmes departaments atzīst, ka iepriekš bijis pārāk daudz optimisma, kas ietekmējis darbību.
“Tagad kā domino efekts šie projekti aizkavējas viens pēc otra, tāpēc uz kopējā fona, jā, ministrijai ir vislielākās kavēšanās, nevar noliegt, bet jāatzīmē arī tas, ka tai ir lielākās saistības. Ir vērts atzīmēt, ka tai ir vislielākās saistības,” sacīja Ārlietu ministrijas padomniece Dženisa Merance. “Kad paskatās uz to pašu grafiku, var redzēt, ka nevienai citai ministrijai nebija tik liela mēroga, šīs milzīgās aploksnes, un ambīcijas nebija tik lielas, un tomēr diemžēl aizkavēšanās nāca,” sacīja satiksmes ministrs.
Iepriekšējo gadu neveiksmes gan vilcienu piegādē, gan dzelzceļa un tā peronu pārbūvē nozīmē, ka šis aptuveni 260 miljonu dolāru vērtais darbs tiks finansēts no jaunā perioda līdzekļiem. Tas savukārt nozīmē, ka būs jāatsakās no citiem iepriekš plānotajiem izdevumiem. Ministrijas galdā liktie projekti ir Denvedo tilta un Rīgas koridora turpinājums, kas pagaidām varētu tikt pamests.
Rīgas pašvaldība iebilda pret Satiksmes ministrijas plāniem – tā pieņēma jauno budžetu, kurā Dinvēdo tilta ceturtajai kārtai tika atvēlēti 44 miljoni eiro. Taču, ja viņiem nebūtu iepriekš plānoto līdzekļu 74 miljonu eiro apmērā, pilsēta pati nevarētu pabeigt tiltu. Tā arī nesāks celtniecību, nezinot, vai galu galā tiks saņemts finansējums no šīs naudas.
Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā darbā atpaliek. Tā laikus nesagatavoja noteikumus 160 miljonu eiro sadalīšanai. IZM neplāno atteikties no savām programmām, kā arī neuztraucas, ka kaut kas varētu netikt izdarīts.
Vienīgā ministrija, kas paveikusi vairāk, nekā plānots, lai nauda varētu ienākt ekonomikā, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
“Es teiktu, ka mums ir ļoti labs civildienests šajā jomā. Tas parāda, cik svarīgi ir, lai valsts dienests būtu kvalitatīvs, zinošs un mērķtiecīgs,” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Pierziņa (Jaunais). Vienība).
Tā kā lielas investīcijas kavējas, īstenošanas posmā var rasties problēmas. Par to liecina arī tādi bēdīgi piemēri kā kavēšanās un citas problēmas Stradiņa slimnīcas jaunā ēku kompleksa konstrukcijās vai Iekšlietu ministrijas katastrofu centros. Iepriekšējais periods, kas noslēdzās šogad, liecināja, ka, atliekot lielu naudu pēdējam brīdim, naudu var nākties tērēt steigā, kā rezultātā zūd kvalitāte un pat investīcijas sajūta. Piemēram, daļa naudas tiek atvēlēta apkures rēķinu segšanai.
No ES piešķirtajiem 4,4 miljardiem eiro līdz gada sākumam Latvijā tika uzsākti tikai 13 projekti, kuru kopējā vērtība ir 284 miljoni eiro. Ar kopējo ES fondu atbalstu 788 miljonu eiro apmērā tika uzsākta 51 projekta atlase.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
