ES šķelšanās jautājumā par Krievijas vīzu aizliegumu, pārlieku apgrūtina Ukrainas armijas mācības – WSB-TV 2.

Eiropas Savienības valstis otrdien dalījās jautājumā par to, vai noteikt plašu vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem, un tās plosās starp vēlmi pastiprināt spiedienu uz prezidentu Vladimiru Putinu un bažām par to cilvēku sodīšanu, kuri, iespējams, pat neatbalsta viņa valdību. karš pret Ukrainu.

27 valstu Eiropas Savienība jau maijā pastiprināja vīzu ierobežojumus Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem, bet no Polijas un Baltijas valstīm – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – izskanējuši aicinājumi pēc plašāka tūristu aizlieguma.

“Krievijas pilsoņiem vajadzētu noteikt lielākus ceļošanas ierobežojumus,” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

“Mēs vienkārši nevaram dot atlīdzību cilvēkiem, kuri atbalsta tādus prezidentus kā Putins,” viņš sacīja žurnālistiem Čehijas galvaspilsētā Prāgā, kur tiekas Eiropas Savienības aizsardzības un ārlietu ministri.

Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Hoseps Borels, kurš vada sarunas, sacīja, ka ir maz ticams, ka tiks panākta vienošanās par vīzu aizliegumu visiem Krievijas pilsoņiem. Vācija un Francija vada kampaņu, lai pastiprinātu vīzu ierobežojumus, nevis noteiktu tiešu aizliegumu.

Vācijas ārlietu ministre Annalina Bīrboka paudusi atbalstu vairāku 2007.gada ES līguma ar Krieviju daļu apturēšanai un daudzkārtēju vai daudzgadu vīzu izsniegšanas pārtraukšanai.

Taču Barboks sacīja, ka ir svarīgi “neatņemt sev to, kas ļāva mums ļaut vajātajiem Krievijas iedzīvotājiem pārāk ātri aizbraukt”.

“Mēs nedrīkstam sodīt tos, kuriem ir drosme nostāties pret šo režīmu,” sacīja Barboka Ministru kabineta sēdē uz ziemeļiem no Berlīnes, kur viņai trešdien jādodas uz Prāgu.

Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto sacīja, ka viņa valsts ir nobažījusies par kaut kādu Krievijas “tūrisma maršrutu” caur Helsinku lidostu. Viņš sacīja, ka Somija no 1.septembra vienpusēji samazinās tūristu vīzu piešķiršanu krieviem līdz 10% no viņu parastā skaita.

Somija, kurai starp visām ES valstīm ir garākā robeža ar Krieviju, no ceturtdienas ļaus Krievijas pilsoņiem pieteikties tūrisma vīzām tikai vienu dienu nedēļā un tikai četrās Krievijas pilsētās.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs otrdien paziņoja, ka Maskava cieši seko ES vīzu diskusijām, raksturojot tās kā daļu no “neracionāliem un gandrīz trakiem” Rietumu soļiem pret Krieviju. Viņš brīdināja, ka Maskava atriebsies, ja pret Krievijas pilsoņiem vērsīsies.

Otrdien notikušajās sarunās ES aizsardzības ministri apsvēra iespēju izveidot apmācību misiju Ukrainas bruņotajiem spēkiem, taču bloka valstis nav vienisprātis par pievienoto vērtību, ko šādi centieni sniegtu.

Ukraina iepazīstināja ES ar īstermiņa un ilgtermiņa prasību sarakstu, sākot no pamata militārajām apmācībām un pretošanās organizēšanas līdz augsta līmeņa instrukcijām par aprīkojuma lietošanu vai aizsardzību pret kodolieročiem un ķīmiskajiem ieročiem.

Daudzas valstis jau piedāvā divpusējas militārās mācības, taču dažas uzskata, ka ir svarīgi aizmirst par Eiropas Savienības kopējo svaru. Nīderlande ir uzsvērusi jauno atmīnēšanas apmācību, ko tā piedāvā kopā ar Vāciju.

Citi baidās, ka ES centieni 27 valstīs varētu būt pārāk nepraktiski.

“Varbūt ne ātrākais ceļš. Es par to neesmu pārliecināts,” sacīja Luksemburgas aizsardzības ministrs Fransuā Baušs. Arī Austrijai šī ideja bija lieliska. Pabriks sacīja, ka Latvija ir gatava palīdzēt, taču šādai ES mēroga misijai “jābūt praktiskai. ”

Visbeidzot, Borels sacīja, ka ministri vienojās “sākt darbu, kas nepieciešams, lai definētu parametrus”, kā šāds uzdevums varētu izskatīties, kas nozīmē, ka, iespējams, kādu laiku ES līmenī būs neliela kustība.

Borels sacīja, ka ministri apsprieda arī veidus, kā apvienot militāros resursus un materiālus, izmantot to kopējo svaru, lai iegādātos kopēju aizsardzības aprīkojumu un palīdzētu Eiropas rūpniecībai “palielināt ražošanas spējas”.

“Mēs izsīkstam savus krājumus. Mēs ievedam Ukrainā tik daudz jaudas, ka mums ir jāpapildina krājumi.”

Slovākijas aizsardzības ministrs Jaroslavs Nads lūdzis ES partneru palīdzību, lai “piepildītu” savas valsts nacionālās aizsardzības vajadzības, lai tā varētu bez maksas nosūtīt uz Ukrainu vairāk militārās tehnikas, tostarp iznīcinātājus MiG-29.

___

Ger Molson Berlīnē un Gary Tanner Helsinkos piedalījās šajā ziņojumā.

___

Sekojiet Associated Press reportāžai par karu Ukrainā https://apnews.com/hub/russia-ukraine

Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.