Noklikšķiniet uz atskaņot, lai noklausītos šo rakstu
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena saskaras ar ES valstu aicinājumiem noteikt jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, kas, uzsākot to, saasinājusi astoņus mēnešus ilgušo karu pret Ukrainu. Gaisa triecieni pār pilsētām un dzīvībai svarīgo infrastruktūru un mest kaujā jaunus spēkus.
Pasākumos jāietver sašķidrinātās naftas gāzes produktu importa ierobežošana un lielāka mērķtiecība pret Krievijas bankām, uzskata vanagu valstu grupa, tostarp Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija.
Divi ES diplomāti aģentūrai POLITICO sacīja, ka šī austrumu grupa cer, ka būs pietiekami daudz impulsa, lai sāktu darbu pie bloka devītās sankciju paketes.
Iniciatīva parādījās tikai divas nedēļas pēc tam, kad Eiropas Savienība piekrita astotajai sankciju kārtai, kas ierobežoja Krievijas naftas eksporta cenas, kā daļu no plašākiem centieniem iedragāt prezidenta Vladimira Putina spēju finansēt viņa agresijas karu. Paredzēts, ka jēlnaftas importa aizliegums stāsies spēkā decembrī, savukārt ogļu imports jau ir pakāpeniski pārtraukts un dabasgāzes piegādes ir nopietni traucētas – pēdējo reizi mistisku zemūdens sprādzienu dēļ, kas pārtrauca Nord Stream gāzes eksporta cauruļvadus caur Baltijas jūru. .
ES galvaspilsētās bažas rada tas, ka pat tad, kad Ukrainas spēki vēlu atgūst teritorijas valsts austrumos un dienvidos, Kijeva zaudē ekonomiskajā karā pret savu lielāko austrumu kaimiņu, un tas var izraisīt paisuma pavērsienu kaujas laukā. Krievijai izvietojot nesen mobilizētos spēkus un nosūtot Irānā ražotu bezpilota lidaparātu barus, lai dotu triecienus pilsētām un spēkstacijām, pieaug šaubas par to, vai Ukrainas ekonomika un tās iedzīvotāji spēs izturēt gaidāmo ziemu.
Prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja ukraiņiem, ka Krievijas triecieni iznīcinājuši 30% Ukrainas spēkstaciju.
Mēs aicinām uz “spēcīgām” sankcijām.
Virzība uz jaunām sankcijām parādījās pēc tam, kad ārlietu ministri pirmdien Luksemburgā apsprieda Krievijas karu Ukrainā. Vecākais Ukrainas diplomāts Dmitro Kuleba Pieprasīts Viņa kolēģiem Eiropas Savienībā būtu jāievieš pret Krieviju gaidāmā “spēcīgo” sankciju pakete.
Viens diplomāts sacīja, ka abas valstis piektdien nosūtīja komisijai sākotnējo vēstuli un otrdien plāno nosūtīt atjauninātu priekšlikumu. Saskaņā ar vēstules projektu, sašķidrinātas naftas gāzes produktu imports varētu izraisīt atteikšanās periodu.
Stingras līnijas ES galvaspilsētas arī vēlas, lai vairāk banku tiktu atslēgtas no starptautiskās SWIFT banku pārvedumu sistēmas un aizliegtu ASV dolāru banknošu pārskaitījumus uz Krieviju. Savā vēstules projektā valstis atdzīvināja priekšlikumus, ko tās neiekļāva pēdējā paketē, kas tika pieņemta šā mēneša sākumā, piemēram, aizliegumu pārdot krieviem Eiropas nekustamo īpašumu vai Krievijas dimantu importa aizliegumu.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu sarunā ar POLITICO norādīja, ka ES jākoncentrējas uz enerģētikas, tirdzniecības un finanšu sektoru. Viņš arī atzinīgi novērtēja tūlītēju Krievijas gāzes aizliegumu, sakot: “Eiropas valstīm tagad ir spēcīgas gāzes rezerves.”
Savā pirmdienas sanāksmē plašs valstu loks norādīja uz savu gatavību sagatavot jaunu sankciju paketi, norāda citi ES diplomāti, īpaši pēc nesenajiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Ukrainā. Tika apspriesti arī tādi pasākumi kā kodolieroču turpmāka iekļaušana sarakstā un to apkarošana, kā arī nepilnību novēršana un spiediens uz kaimiņvalstīm ievērot ES sankcijas, norādīja viens no diplomātiem.
Tomēr diskusiju laikā netika minēts konkrēts nākamās grupas izveides laiks. Kāds cits diplomāts no valsts, kas nav iesaistīta vēstules sastādīšanā, prognozēja, ka agri vai vēlu pienāks jauna sankciju kārta.
Stjuarts Lau piedalījās ziņojumos.
Šis raksts ir daļa no Politico Pro
Vienas pieturas risinājums politikas profesionāļiem, kas apvieno Politico žurnālistikas dziļumu ar tehnoloģiju jaudu
Kausiņi, ekskluzīvas idejas un laušana
Pielāgotas politikas informācijas platforma
Augsta līmeņa sabiedrisko attiecību tīkls
