Pērn izkrāpti vairāk nekā 8,5 miljoni eiro, savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos vien izkrāpti vairāk nekā 6,6 miljoni eiro.
Pēc LSM.lv pasūtījuma veiktajā Norstat aptaujā 64% aptaujāto norādīja, ka telefonkrāpnieki pēdējā gada laikā mēģinājuši viņus apkrāpt. 27% teica, ka viņi to nav piedzīvojuši, bet 10% nebija pārliecināti. Tika aptaujāti 1009 cilvēki.
Vīriešiem un sievietēm ir vienlīdz liela iespēja piedzīvot tālruņa krāpniecību. Vecuma ziņā būtiskas atšķirības nebija, taču krāpnieku zvanus nedaudz biežāk saņēma cilvēki vecumā no 30 līdz 49 gadiem.
Izteiktākas ir atšķirības starp reģioniem un pēc tautības.
71% aptaujāto Latgalē norādīja, ka ar viņiem pēdējā gada laikā telefoniski sazinājušies krāpnieki, savukārt Vidzemē šādu atbildi snieguši 49% aptaujāto. Pirīgas reģionā apstiprinoši atbildēja 67%, Rīgā – 65%, Kurzemē – 64%, bet Zemgaļos – 56%.
Aptauja arī liecina, ka pret telefonkrāpnieku mēģinājumiem izspiest naudu bija neaizsargātāki krievu vai citu tautību iedzīvotāji (attiecīgi 73% un 75%), savukārt latvieši – 58%.
Valsts policijas dati par tiešsaistes krāpšanas gadījumiem pērn un šā gada pirmajos četros mēnešos liecina, ka balss pikšķerēšana (phishing) ir visizplatītākais krāpšanas veids epizožu, upuru un finansiālo zaudējumu ziņā. Pērn fiksētas vairāk nekā 4100 epizodes, cietuši 820 cilvēki un zaudēti vairāk nekā 4,58 miljoni eiro. Šā gada pirmajos četros mēnešos identificēti jau 695 pikšķerēšanas gadījumi, cietuši 352 cilvēki, un zaudējumi jau sasnieguši vairāk nekā 3,7 miljonus eiro.
Ieguldījumu krāpšana bija izplatīta arī pagājušajā gadā, jo tika reģistrētas 334 epizodes, 273 upuri un zaudējumi vairāk nekā 3,4 miljonu eiro apmērā. Šā gada pirmajos četros mēnešos arī šāda veida krāpšanas ir kļuvušas izplatītas, izkrāpjot gandrīz vienu miljonu eiro.
Pagājušajā gadā ar viltotām īsziņām (Smishing) tika izkrāpti vairāk nekā 375 000 eiro, šogad – 87 000 eiro, bet pikšķerēšanas rezultātā – attiecīgi vairāk nekā 66 000 un 47 000 eiro.
Kopumā pagājušajā gadā no sabiedrības tika izkrāpti vairāk nekā 8,5 miljoni eiro, un tika reģistrētas gandrīz 5300 krāpšanas epizodes, kurās cietuši 1568 cilvēki, salīdzinot ar 6,6 miljoniem eiro, 1392 epizodēm un 787 upuriem šā gada pirmajos četros mēnešos.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
