Ezera dibena testi ir parādījuši, ka plastmasa migrē nogulumu slāņos

Vides ekspertu, ģeogrāfu un ekologu komanda no vairākām institūcijām Eiropā konstatējusi, ka mikroplastmasa ir migrējusi vairākos nogulumu slāņos trīs Latvijas ezeros. Savos pētījumos, publicēts Žurnālā Zinātniskais progressGrupa veica paraugus no trim Latvijas ezeriem un analizēja tajos esošo mikroplastmasu.

Pētījumi pēdējos gados ir parādījuši, ka mikroplastmasa ir kļuvusi plaši izplatīta uz planētas, sākot no augsnes, kurā audzē pārtiku, līdz upēm, ezeriem, strautiem un pat mākoņiem. Iepriekšējie pētījumi ir arī norādījuši, ka Zeme ir iegājusi jaunā ģeoloģiskā laikmetā, pārejot no holocēna uz antropocēnu, kas ir pārmaiņas, kuras lielākā daļa ģeozinātņu kopienas uzskata, ka drīz varētu notikt. Tas sākās pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.

Lielākā daļa cilvēku arī piekrīt, ka transformācija ir cilvēka ietekmes rezultāts. Tā kā plastmasa ir saistīta ar tik daudzām izmaiņām, kas notikušas, daži iesaka izmantot tās klātbūtni kā metriku, lai novērtētu antropocēna sākumu. Šajā jaunajā pētījumā Latvijā strādājošā pētnieku komanda atklāja, ka daudzu izmaiņu veikšana nav iespējama.

Darbs ietvēra nogulumu serdes paraugu ņemšanu no trīs Latvijas ezeru dibena. Pēc tam katrs paraugs tika analizēts, lai izmērītu plastmasas daudzumu. Sākotnēji pētnieki pieņēma, ka parauga daļas, kas bija pirms plastmasas izveides un izmantošanas, būs nulle. Bet diemžēl tas tā nebija.

Pētnieki ir atraduši plastmasu nogulumos, kas nogulsnēti kopš 18. gadsimta sākuma, atklājums, kas liecina, ka plastmasa var pārvietoties pa nogulumiem uz zemākiem slāņiem. Šis atklājums neļauj izmantot plastmasu kā antropocēna sākuma mērauklu.

Pētnieki arī norāda, ka, tā kā ir iesaistīti tik daudzi faktori, tostarp augsnes veids, no kura veidojas nogulsnes, ūdenī esošais materiāls un tā temperatūra, kā arī daudzie plastmasas veidi, to avota izpēte var būt ļoti sarežģīta.

© 2024 Web of Science