2004. gada 1. maijā Eiropas Savienība piedzīvoja lielāko paplašināšanos, uzņemot desmit jaunas valstis, tostarp Baltijas valstis: Igauniju, Latviju un Lietuvu.
Šogad aprit 20 gadu kopš dalības, un, lai to atzīmētu, trīs valstis rīko pirmo Baltijas filmu festivālu Īrijā.
Festivālā tiks demonstrēta viena filma no katras Baltijas valsts, un tas notiks 19. un 20. aprīlī kinoteātrī Triskell.
To organizē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniecības Īrijā, un to vada Igaunijas vēstnieks Kerijs Kunka, Latvijas vēstnieks Joriss Štalmestārs un Lietuvas vēstnieks Marijus Godinas.
Vēstniece Konka sacīja, ka Īrija kļuva par Eiropas Savienības prezidentūru paplašināšanās laikā, un viņa ar nepacietību gaida festivālu, kas tuvinās Īriju un Baltijas valstis.
“Šis festivāls Īrijas iedzīvotājiem sniegs unikālu iespēju uzzināt vairāk par triju Baltijas valstu dzīvi, vēsturi un kultūru,” viņa sacīja.
Igaunijas vēstnieks Kairi Konka
Vēstniece Konča aicina Korkas igauņu, latviešu un lietuviešu kopienu locekļus apmeklēt festivālu. “Es ceru, ka viņiem patiks šie unikālie kultūras svētki,” viņa piebilda. Filmu sezona aizkustinās arī īru filmu cienītājus.
Kultūrai Eiropas Savienībā vienmēr ir bijusi nozīmīga loma, un filmu industrija plaukst visā Savienībā, arī Baltijā. Filma ir lielisks veids, kā sniegt ieskatu kultūrā un ļaut skatītājiem piedzīvot dzīvi citā valstī, vēsturiski vai tagadnē, padarot to par ideālu veidu, kā svinēt 20 gadus.
Opening Night Film Living Images ir igauņu filma, kuras režisors ir Hārdijs Volmers un izlaista 2013. gadā. Tā seko stāstam par Hilmi, kurš dzimis 1908. gadā baronam fon Strandmanam piederošā mājā. Māja atrodas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.
Helmija maz zina par saviem vecākiem. Viņa zina, ka viņas māte bija kalpone, bet viss pēc tam ir noslēpums, ko viņa pamazām atklāj.
Filmas laikā Helmi novecojot spēlē vairāki dažādi aktieri, tostarp Sandra Esberga, Brita Vogemasta un Anu Lambe.
Pieaugot, Helmija sadraudzējas ar jaunu zēnu Ēriku, kurš arī dzīvo šajā mājā, un viņa iegūst kinotehniķa Jūliusa uzmanību.
Liktenis nosaka, ka Hilmi visu savu dzīvi nodzīvos šajā mājā, un simtgades laikā māja, tāpat kā Hilmi, Tallinā piedzīvo lielas pārmaiņas, dažas laimīgas un dažas traģiskas.
Vēstnieks Konka saka, ka filma parāda visu 20. gadsimta vēstures vērienu caur nama objektīvu. Tas ir raksturīgs Igaunijai, taču tas ir arī pārējās pasaules atspoguļojums.
“Tas ir stāsts par satikšanos ar cilvēkiem, kuru likteņi risinās divdesmitā gadsimta Eiropas vēsturē, vispirms Igaunijā, bet gandrīz visā pasaulē: revolūcijas, kari, valstu radīšana, sabrukumi un jauni sākumi šie notikumi ir dzīvoklis augšējā stāvā, kas kopā ar tā iemītniekiem būs liecinieki visiem dramatiskajiem notikumiem un izmaiņām “ap to”.
Vēstnieks arī piebilda, ka Īrijas auditorija varēs saprast filmas vēstījumu.
“Šīs mājas stāsts ir stāsts par Igauniju, labo un slikto. Tas arī parāda, ka pat vissliktākajos laikos mēs neesam atmetuši cerību, jo lietas mainās.
Savā ziņā tā ir brīvības vērtības izpausme, ko igauņi un īri mūsu vēstures dēļ spēj novērtēt dziļāk nekā daudzi citi.
Aina no lietuviešu filmas Skūpsti, Juozas, kuras pamatā ir patiess stāsts par Otrā pasaules kara karavīru, kurš cīnījās ar padomju varu.
Lietuviešu piedāvājums ir Kisses, Juozas, režisore Agné Zalanskaité un izdota pagājušajā gadā. Tās pamatā ir patiess stāsts par Juozu Vitku-Kazimieraiti, kuru atveido Dainius Kazlausks. Otrā pasaules kara laikā viņš bija augsta ranga lietuviešu karavīrs un palika armijā, kad karš beidzās.
Lai gan viņam bija iespēja ceļot uz Ameriku un dzīvot mierā un drošībā, viņš pēc padomju reidiem Lietuvā izvēlējās palikt un cīnīties par savu valsti.
Vadot tūkstošiem karavīru cīņā pret padomju varu, Vitkos-Kazimiraitis kļuva par nacionālo varoni un iemīļotu brīvības cīnītāju.
Filma stāsta par cilvēku upuriem brīvības vārdā un aicina skatītājus padomāt, ko viņi darītu, nonākot līdzīgos apstākļos. Vai paliksi un cīnīsies par brīvību vai izvēlēsies vieglāko ceļu uz drošību?
Filma ir filmēta dokumentālā stilā, it kā tā darbība norisinās pagājušā gadsimta 40. gados, aktieriem atveidojot reālu iesaistīto cilvēku lomas.
Aina no Padomju piena, spēcīgas drāmas, kuras darbība risinās Latvijā padomju okupācijas laikā.
Latviju pārstāv filma “Padomju piens”, kuras pamatā ir patiess stāsts un iedvesmojusies no latviešu autores Noras Ekstenas tāda paša nosaukuma visvairāk pārdotās grāmatas. Filma, kuras režisore ir Ināra Kolmana, tiks izlaista 2023. gadā.
Filma risinās Latvijas padomju okupācijas laikā no 1945. līdz 1989. gadam, un tā ir spēcīga drāma starp māti un meitu Astru (Maja Dovika) un Noru (Ruta Kronberga).
Astra ir talantīga ārste, kas uzbrūk padomju režīmam, taču viņas spītēšanai ir briesmīgas sekas. Viņa zaudē karjeru un primāro mātes saikni ar savu bērnu un iegrimst dziļā depresijā.
Kad Nora kļūst par pusaudzi, viņa un viņas androgīnais draugs Džesijs (Zane Berranda) atrod veidu, kā sazināties ar Astru, jo režīma laikā viņi arī saskaras ar pilngadību.
Filma runā par nelokāmību un uzupurēšanos, īpaši attiecībā uz sievietēm, totalitārajos režīmos.
Baltijas filmu festivāls notiek no 19. līdz 20. aprīlim kinoteātrī Triskell, sīkāk sk. www.triskelartscentre.ie
