Līdz pagājušā gada beigām LDz gatavojās elektrificētajās līnijās atjaunot 44 dzelzceļa stacijas. Turklāt četrās vietās bija paredzēts izbūvēt jaunas pieturas. Tās ir stacija “Šmerlis” Siguldas līnijā, “Dauderi” Skultes virzienā un divas stacijas Bolderājas virzienā. Lai gan termiņš bija strikti noteikts pagājušā gada beigās, tas nenotika.
Turklāt neviena no 48 stacijām nav pilnībā pabeigta. Pasažieri var izmantot piecus no tiem, taču tiem joprojām ir nepieciešami uzlabojumi.
Četri no tiem atrodas Jelgavas līnijā un viens virzienā uz Skoltu. Tā ir stacija “Ziemeļblāzma” Rīgā. Tuvākajā laikā pasažieriem būs gatavas vēl trīs stacijas Jelgavas līnijā. Tās ir jaunuzceltās stacijas “Bērnu slimnīca/Perno Slemica” un “Paloži”, kā arī renovētā stacija “Gaunulin”. Citi ir būvniecības stadijā.
Viena no tām ir stacija “Priedaine” Tukuma līnijā. Būvdarbi sākās tikai pirms diviem mēnešiem. Brīdenas stacija tika norobežota, vecā platforma daļēji nojaukta un tās daļas sakrautas ap staciju. Dzelzsbetona sijas ir izkaisītas pa sliedēm. Strādnieki ir redzami, taču tobrīd gandrīz nekāda aktivitāte nav novērojama.
Paredzams, ka stacijas pakāpeniski sāks darboties līdz gada beigām. Tas nozīmē, ka projekts aizkavēsies par gadu.
Latvijas dzelzceļa (LDz) attaisnojums ir Krievijas iebrukums Ukrainā, kas radīja būvniecības krīzi.
“Līdz šim lielākie riski un izaicinājumi ir saistīti ar būvkompāniju resursiem darbaspēka resursu ziņā,” norāda LDz pārstāve Agnese Ličeta. “Jāsaka, ka, protams, ļoti aktīvi sekojam līdzi projekta statusam. Paralēli būvdarbiem tiek meklēti risinājumi. Protams, sagaidām līguma pagarināšanu apliecinošus dokumentus, un tie tiek rūpīgi izvērtēti. Tikai tad pieņemtie lēmumi par līguma pagarināšanu.”
Projekta izmaksas iepriekš tika lēstas 44,4 miljonu eiro apmērā, taču tagad LDz skaitļus minēt atsakās, sakot, ka varēs noteikt, kad platformas sāks darboties.
Eiropas Savienība sedz 85% no plānotajām izmaksām. Tās finansējumu vajadzēja iztērēt pagājušajā gadā. Tomēr LDz stāsta, ka finansējums tiks sadalīts pa diviem ES fondu plānošanas periodiem, tāpēc darbs turpinās. To apstiprina arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kurai nav zināms par projekta termiņa pagarināšanu. Pēdējais LDz minētais termiņš ir šogad vasara. Tāpēc CFLA sagaida, ka LDz pamatos projekta aizkavēšanas iemeslu.
No gandrīz 38 miljoniem eiro, ko cerēja ES, LDz līdz pagājušā gada beigām varēja izmantot tikai 17,5 miljonus eiro.
To atklāja Latvijas Radio CFLA, norādot, ka gadījumā, ja projekta izmaksas būtu lielākas nekā sākotnēji plānots, LDz būs jāsedz papildu izmaksas, iespējams, no sava budžeta. Otra iespēja ir piesaistīt naudu no cita ES fonda.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
