- autors, Sebastjans Ašers
- loma, BBC Tuvo Austrumu analītiķis
- Ziņojums no Jeruzaleme
-
Šķiet, ka šis solis būtībā ir sākotnējais solis, kas atkal varētu kļūt par sarežģītu diskusiju sēriju, kuras mērķis ir pārvarēt plaisu starp Izraēlas valdību un Hamas par to, ko katra puse definē kā minimumu no iespējamās vienošanās.
Pēc Barnea aiziešanas no Dohas Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs paziņoja, ka starp abām pusēm joprojām pastāv plaisas. Izraēlas amatpersonas jau paziņojušas, ka cerības ir jāsamazina.
Pēdējās cerības uz vienošanos zīme parādījās pēc tam, kad Hamas iesniedza atbildi uz prezidenta Baidena pirms vairākām nedēļām izvirzīto trīs posmu priekšlikumu.
Šīs formulas atslēga bija atlikt to, kas jau sen šķita galvenais šķērslis, lai abas puses pieņemtu vienošanos – Hamas prasība par pastāvīgu pamieru un Izraēlas pretprasība, lai nepieciešamības gadījumā tai būtu jādod brīvība atsākt kaujas Gazā.
Hamas iesniegtie priekšlikumi vēl nav atklāti. Taču Izraēlas atbilde šķiet pozitīvāka nekā jebkad agrāk pēdējo septiņu mēnešu laikā, kad process atguva apgriezienus. Avots Izraēlas sarunu grupā sacīja, ka Hamas iesniegtais priekšlikums ietver “ļoti svarīgu izrāvienu”.
Ir norādes, ka Hamas varētu pieņemt prezidenta Baidena paziņotā priekšlikuma galveno punktu, proti, ka tas ļaus sarunām sasniegt savu mērķi uz visiem laikiem izbeigt karu caur pirmo sešu nedēļu pamiera posmu, nevis pieprasīt to kā sākumu. punktu.
Hamas ir paudusi dziļu neapmierinātību ar to, ka ASV to īpaši attēlo kā galveno šķērsli vienošanās panākšanai. Ja izrādīsies, ka tā patiešām ir piekāpusies, bumba stingri atgriezīsies Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu laukumā.
Netanjahu nekad nav atkāpies no savas publiskās apņemšanās pilnībā likvidēt Hamas un Izraēlas tiesības turpināt karot Gazā pēc jebkāda pamiera. Viņš pretojās visam spiedienam no Izraēlas iekšpuses un ārpuses, lai mainītu šo nostāju. Taču spiediens uz viņu nerimstoši pieauga no visām pusēm.
Šķiet, ka pēdējais grūdiens ir nācis no viņa paša armijas. Nesenā New York Times rakstā, citējot neidentificētas pašreizējās un bijušās drošības amatpersonas, teikts, ka Izraēlas augstākie ģenerāļi “vēlas uzsākt pamieru Gazā, pat ja tas nozīmē Hamas paturēšanu pie varas pagaidām”.
Netanjahu noraidīja šo lietu un uzskatīja to par padošanos. Taču viņš, iespējams, nespēs pretoties šādam spiedienam mūžīgi – pat ne pieaugošās dusmas Izraēlas ielās no tiem, kuri vēlas, lai Gazā palikušie ķīlnieki tagad atgrieztos savās mājās.
Attiecībā uz Hamas ir arī dažas pazīmes, kas liecina par pieaugošu izmisumu saistībā ar kara turpināšanos starp tiem, kuri no tā cieš katru dienu, proti, Gazas civiliedzīvotāju vidū. Starptautiskā līmenī starpnieku, piemēram, Ēģiptes un Kataras, pacietība var izsīkt.
Ziņojumos arī norādīts, ka reģionālās valstis, kas no visas sirds atbalsta palestīniešu lietu, izdara arvien lielāku spiedienu uz Hamas, lai panāktu, ka tā pieņem vienošanos. Kustības līderiem var šķist, ka grupējuma šķietamā izdzīvošana, pat ja tā tiek pakļauta nopietnai degradācijai politiskā un militārā līmenī, var būt pietiekama uzvara.
Starptautiskajai sabiedrībai nepieciešamība panākt kara beigas ir kļuvusi steidzamāka, jo Izraēlas un Hezbollah konfrontācija var izvērsties visaptverošā karā. Pamiers Gazā varētu mazināt šo spriedzi.
Baidena administrācijai, kas joprojām ir aizrautīga no pagājušās nedēļas debatēm starp prezidentu un Donaldu Trampu, diplomātiskais panākums šeit būtu ļoti vajadzīgs stimuls.
Visi šie elementi liecina, ka atkal uzvirmojušās cerības šoreiz var beidzot pierādīt savu spēju izturēt negatīvos faktorus, kas pagātnē noveduši pie to sabrukšanas.
