Gazas karš liek dažiem izraēliešiem emigrēt: NPR

TELAVIVA, Izraēla — Grīnu ģimeni šovasar piepildīja drēbju, grāmatu un bērnu rotaļlietu kaudzēm pēc tam, kad Inbal Grīna (40) un viņas vīrs Šlomija Grīna (37) nolēma sakravāt savas mantas. Izraēliešu pāris ar suni, kaķi un meitu Railiju (4) nolēma pamest dzīvi priekšpilsētā ārpus Telavivas un pārcelties uz Taizemi. Kopš kara sākuma Gazā pagājušā gada oktobrī viņi ir jutušies pārāk nedroši, lai tur paliktu.

Šlomija atvēra virtuves skapi, kas bija līdz malām piepildīts ar konservu, pārslu un tējas maisiņu kaudzēm.

“Tagad mums ir jāiet cauri visai mājai un jāizlemj, ko mēs vēlamies ņemt līdzi,” viņš teica. “Tāpēc mājā ir pilnīgs haoss.”

Zaļie, kas dzimuši un uzauguši Izraēlā, ir viens no pieaugošajiem Izraēlas ebrejiem, kuri meklē darbu ārzemēs un aizbrauc kopš 7.oktobra. Par to ziņoja Izraēlas mediji Izraēlas Centrālā statistikas biroja dati liecina par strauju to izraēliešu skaita pieaugumu – vairāk nekā 12 000 -, kuri pagājušā gada oktobrī pameta valsti un nebija atgriezušies līdz jūnijam.

Karš Gazā, kurā dzīvību zaudējis vairāk nekā 41 000 palestīniešu, saskaņā ar tur esošo veselības amatpersonu teikto, izcēlās, kad Hamas vadītie kaujinieki 2023. gada 7. oktobrī uzbruka Izraēlai, nogalinot aptuveni 1200 cilvēkus un sagrābjot 250 citus.

Zaļu ģimene savu māju gatavo 11. jūlijam.

Maija Levina NPR

Slēpt parakstu

Pārslēgt parakstu

Maija Levina NPR

Lielais vairums ebreju izraēliešu atbalsta Hamas sakāvi kā nepieciešamu, lai nodrošinātu valsts drošību nākotnē. Taču cena, ko šis karš ir samaksājis – gan par izraēliešiem, gan palestīniešiem – liek dažiem izraēliešiem izvēlēties pamest valsti. Daži, piemēram, zaļie, saka, ka pametīs valsti uz visiem laikiem.

Zaļie sacīja, ka, ņemot vērā nemierīgo politisko un drošības situāciju viņu valstī, viņi domā par aiziešanu pagātnē. Taču pēc Hamas vadītā uzbrukuma pagājušā gada oktobrī viņi Izraēlā nejutās droši, sacīja Šlomi. Viņi uzskata, ka Izraēlas valdība nav darījusi pietiekami daudz, lai pasargātu viņus no turpmākiem uzbrukumiem.

“Lieta ir tāda, ka mēs vēlamies justies droši savās mājās, un mēs neesam gatavi piekāpties šajā jautājumā,” viņš teica.

Pēc pagaidu izbraukšanas tiek pieņemts lēmums doties uz pastāvīgu aizbraukšanu

Al Haders sacīja, ka 7.oktobra agrā rītā viņi pamodušies no gaisa uzlidojuma sirēnām, kas brīdina iedzīvotājus par raķetēm, kas nāk no Hamas vai Hezbollah. Lielākajā daļā māju Izraēlā ir droša telpa, kur cilvēki dodas, kad šīs sirēnas ieslēdzas.

Viņi trīs skrēja uz savu drošo istabu, kur viņi sāka saņemt īsziņas no ģimenes un draugiem, vēstot par Hamas vadītajiem uzbrukumiem dienvidos.

Inbal teica, ka viņi ir nobažījušies, ka uzbrukumi izplatīsies Izraēlā. Telaviva atrodas tikai aptuveni 40 jūdžu attālumā no Gazas joslas. Viņi sakravāja pirmās nepieciešamības lietas un devās uz lidostu, līdz tās pēcpusdienai iekāpjot vienā no pēdējiem reisiem uz Kipru.

“Mums šķita, ka mēs bēgam,” sacīja Šlomi. “Mēs bijām pateicīgi, ka aizgājām īstajā laikā.”

Skats no Zaļās terases Rišonlezionā, Izraēlā.

Maija Levina NPR

Slēpt parakstu

Pārslēgt parakstu

Maija Levina NPR

Zaļie pavadīja divus mēnešus ārzemēs, taču praktisku iemeslu dēļ viņiem bija jāatgriežas Izraēlā — viņu Izraēlas veselības apdrošināšana pārtrauca maksāt medicīniskos rēķinus, jo viņi atradās ārzemēs, Šlomi salauza kāju, un viņa darba devējs vēlējās viņu atgriezties Izraēlā.

Taču līdz tam laikam, pēc Inbāla teiktā, Izraēlas atstāšana uz visiem laikiem bija kļuvusi par viņu kopīgo mērķi. Shlomi, programmatūras izstrādātājs, pieteicās darbam visā pasaulē un ieguva vienu Taizemē. Viņš teica, ka viņi veica izpēti un uzskatīja, ka viņi tur varētu dzīvot komfortablu dzīvi.

“Pašlaik antisemītisma rādītāji tur ir ļoti zemi vai vispār nepastāv. Propalestīniešu protestu gandrīz nav, un dzīve tur ir klusa, un tas ir tas, ko mēs meklējām,” viņš skaidroja.

Šlomi sacīja, ka, viņaprāt, miers ar palestīniešiem ir iespējams, taču pēc Hamas uzbrukuma viņš kļuva neskaidrs.

Izraēlas imigrācijas jurists redz darba vīzu un pārvietošanas lietu pieaugumu

Advokāts Liams Švarcs, kurš specializējas darbaspēka un korporatīvās imigrācijas jautājumos, strādā vienā no lielākajiem advokātu birojiem Izraēlā. No viņa uzņēmuma sanāksmju telpas jūs varat baudīt brīnišķīgu skatu uz Telavivu ar jūru vienā pusē un debesskrāpjiem otrā pusē.

Schwartz palīdz Izraēlas uzņēmumiem pārvietot savus darbiniekus uz mātesuzņēmumiem Amerikas Savienotajās Valstīs un sadarbojas ar ģimenēm, kuras vēlas pārcelties uz turieni. Viņš parasti izskata simtiem lietu gadā, taču viņš saka, ka viņa darba slodze pēdējos mēnešos ir palielinājusies par vismaz 40%. Viņš teica, ka tas, kas šo gadu padara unikālu, ir 7. oktobris.

“Es nekad savā karjerā neesmu bijis tik aizņemts, un tas pārsniedz cerības,” sacīja Švarcs.

Liams Švarcs, pārvietošanas jurists, saka, ka šogad viņš ir aizņemtāks nekā jebkad agrāk.

Maija Levina NPR

Slēpt parakstu

Pārslēgt parakstu

Maija Levina NPR

Švarcs sacīja, ka Izraēlas uzņēmumi ir nobažījušies par iespējamu visaptverošu karu Izraēlas ziemeļos ar Hezbollah. Kopš konflikta sākuma Gazā abas puses ir apšaudījušās pāri Izraēlas un Libānas robežai. Šī iemesla dēļ uzņēmumi, īpaši augsto tehnoloģiju uzņēmumi, pārceļ veselas komandas uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Viņš sacīja, ka redz arī Izraēlas darbiniekus, kuri spiež savus uzņēmumus sponsorēt viņiem darba vīzas uz ASV. Viņš sacīja, ka daudzi no šiem darbiniekiem Izraēlā vairs nejūtas droši vai ērti.

“Uzņēmumi ir noraizējušies par to, lai nezaudētu talantus, tāpēc daudzi no tiem vienkārši saka jā,” sacīja Švarcs.

Švarcs atzina, ka šie izraēlieši ir priviliģēti. Daudziem citiem nav greznības pieteikties darba vīzas vai pat parastās vīzas saņemšanai, jo viņi ir nekvalificēti vai viņiem nav nepieciešamo līdzekļu. “Sievietei, kura slauc grīdu, kur es strādāju, tur nav absolūti nekā,” viņš teica, jo viņa ir nekvalificēta un darba devējs, visticamāk, par viņu neparūpēsies.

“Kā būt ārzemniekam savā valstī”

Daži izraēlieši saka, ka vēlas pamest, jo ir vīlušies par to, kā viņu valdība risina karu Gazā. No Izraēlas nolaupīto ķīlnieku ģimenes 7.oktobrī protestēja kopā ar tūkstošiem citu izraēliešu, lai izdarītu spiedienu uz premjerministru Benjaminu Netanjahu, lai tas pieņemtu miera līgumu, ko maijā iesniedza prezidents Baidens.

Iknedēļas pret valdību vērstā protesta akcijā maijā Telavivā Hadars Bērents pacēla zīmi ar uzrakstu “Ir pagājuši jau deviņi mēneši”, atsaucoties uz kara ilgumu Gazā tajā laikā un to, ka tur joprojām atradās ķīlnieki.

Viņa sacīja, ka nevēlas kaunēties par to, par ko kļuva Izraēla, bet gan labprātāk dotos kaut kur citur.

“Tas ir tā, it kā es būtu svešinieks savā valstī, šī valdība mūs ir nolaupījusi,” sacīja Bērents.

Bērenta, kura sacīja, ka viņas ģimene 1936. gadā aizbēga no Vācijas, piebilda, ka viņa izmantos savu Vācijas pasi, lai kopā ar vīru pārceltos uz Grieķiju.

“Mums ir ļoti grūti,” viņa teica. “Visa mūsu ģimene ir šeit, bet es nevaru būt daļa no tā.”

Inbala Grīna, kura gatavojās pamest ģimeni, sacīja, ka uzaugusi cionistu ģimenē, uzskatot, ka viņas pienākums ir aizsargāt un kalpot Izraēlai. Viņa dienēja rezervēs 14 gadus, brīvprātīgi strādājot Izraēlas policijā un Izraēlas Nacionālajā Neatliekamās medicīniskās palīdzības organizācijā.

“Tad pienāk 7. oktobris, un pēc visa tā man joprojām ir jāsavāc mantas,” viņa teica.

Grīnu ģimene kārtoja savas mantas, gatavojoties pārcelties no Izraēlas uz Taizemi 11. jūlijā.

Maija Levina NPR

Slēpt parakstu

Pārslēgt parakstu

Maija Levina NPR

Viņa stāsta, ka viņas vecmāmiņa pārdzīvoja holokaustu un apmetās Izraēlā. Taču viņa nevēlas, lai viņas meita uzņemtos atbildību par to, ko viņa šodien sauc par nestabilitāti un haosu Izraēlā.

“Valsts cieš no PTSD, es nevēlos, lai tā to nēsātu uz saviem pleciem,” sacīja Inbals.

Viņa atzina, ka viņai ir arī apnicis nest, pēc viņas teiktā, nedrošības un neskaidrības par nākotni savā valstī.

“Es vairs nevēlos nest šo nastu, es domāju, ka ir labi teikt… es gribu elpot,” viņa teica.

Inbāla uzstāja, ka viņa ir pārliecināta, ka nevēlas atkal atgriezties, lai dzīvotu Izraēlā. Ir tikai viena lieta, kas viņu varētu tur atgriezt – ja meita izvēlēsies dienēt Izraēlas armijā.

“Es joprojām uzskatu, ka tas ir svarīgi, tas palīdz veidot raksturu,” Inbal saka par Izraēlas obligāto militāro dienestu.

Itai Stern piedalījās šajā ziņojumā no Telavivas.